Foto: Unplash.com

Visi tautību, nāciju, etnisko grupu u. tml. nosaukumi jeb etnonīmi vai to funkcijā lietoti apzīmējumi var būt gan stilistiski neitrāli, gan stilistiski marķēti. To stilistiskā neitralitāte katrā atsevišķā gadījumā jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis vienīgi no citu kultūru pieredzes pozīcijām, kas mēdz būt būtiski atšķirīgas, pauž Valsts valodas centrs.

Latviešu valodā vārdi nēģeris, mongolis, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis u. tml. ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, vidzemnieks, rīdzinieks, daugavpilietis. Tādēļ minētie ieteikumi ir veidoti no latviešu valodas lietojuma pozīcijām un nekādā veidā nav attiecināmi uz līdzīgas cilmes vārdu lietojumu svešvalodās, kur to stilistika var būt gluži citāda, paskaidro Centra pārstāvji.

Kā jebkuru vārdu, arī šos nosaukumus iespējams lietot ar nievājošu nokrāsu, lai paustu negatīvu attieksmi pret vienu vai vairākām personām, kuras apzīmē attiecīgais vārds. Izšķirošā nozīme šādos gadījumos ir kontekstam, kādā vārds tiek lietots. Savukārt, ja kādam valodas lietotājam ir citu kultūru pieredzē balstīti iebildumi pret kādu vārdu, tā vietā var izvēlēties citu etnonīma formu, piemēram, teorētiski vārda “nēģeris” vietā iespējams lietot senāko apzīmējumu “moris”, bet pret to arī iespējami līdzīgi iebildumi.

No valodas tradīcijas un stilistikas viedokļa nav ieteicams veidot daudzvārdu apzīmējumus (piemēram, aprakstošus, it kā politkorektus apzīmējumus “cilvēki ar gaišu ādas krāsu”, “cilvēki ar tumšu ādas krāsu”, “krievu cilvēki”, “krievu izcelsmes latvieši”, “kurdu tautības pārstāvji”), bet priekšroka dodama īsākiem nosaukumiem.

Galvenais, kas jāievēro, nosaucot citu tautību cilvēkus, ir savstarpēja cieņa un kontekstuālo faktoru apsvēršana, it īpaši, uzrunājot konkrētus cilvēkus, norāda pārstāvji.