Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss, kurā starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm Latvija kopā ar Igauniju un Jaunzēlandi 2016.gadā ierindojas pirmajā trijniekā, liecina, ka Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi starptautiskajos nodokļu aspektos, kas primāri ir svarīgi investīciju piesaistei, pārspējot mūsu kaimiņvalsti Igauniju.

Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne ziņo, ka Latvijas pozitīvajā izvērtējumā galveno pienesumu sniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) jomā līdz šim īstenotā politika un nodokļu politika starptautiskajos aspektos.

“Novērtējumā abos šajos rādītājos Latvijai ir otrā vieta. Šos augstos rādītājus esam sasnieguši, pateicoties vairākiem aspektiem, galvenokārt zemai UIN likmei un paātrinātai pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtībai. Savukārt starptautisko aspektu jomā Latvija pozitīvi pārspēj Igauniju,” uzsvēra Kaļāne.

FM pārstāve norādīja, ka galveno ievērību Latvija iegūst ar labvēlīgu režīmu attiecībā uz uzņēmumu līmenī saņemto dividenžu un kapitāla pieauguma aplikšanu, kas paredz plašus atbrīvojumus UIN mērķiem, tādējādi šajā kritērijā Latvija ierindota pirmajā vietā.

“Trešo vietu Latvijai izdevies iegūt arī attiecībā uz liberālu ieturējuma nodokļu režīmu, kas daļēji saistāms arī ar sasniegumiem nodokļu konvenciju noslēgšanā. Šī vairāku gadu garumā īstenotā konsekventā ārvalstu investoriem labvēlīgā nodokļu politika ir ļāvusi Latvijai jau vairāku gadu garumā saglabāt augsto trešo vietu kopējā novērtējumā,” atzina Kaļāne.

Izvērtējumā ņemti vērā vairāk nekā 40 dažādi rādītāji, kas mēra ne tikai nodokļu slogu, bet arī nodokļu struktūru, tajā skaitā valsts uzņēmumu nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokļus, īpašuma nodokļus, patēriņa nodokļus, kā arī peļņas, kas gūta ārzemēs, aplikšanu ar nodokļiem.

Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa mērķis ir novērtēt, cik lielā mērā valsts nodokļu sistēma balstīta uz diviem svarīgiem aspektiem nodokļu politikā – konkurētspēju un neitralitāti. Ja izpildās šie abi nosacījumi, tas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un investīciju piesaisti, kā arī nodrošina pietiekamus ienākumus valsts prioritātēm. Kā norādīts pētījumā, ir vēl citi faktori, nesaistīti ar nodokļu politiku, kas jāņem vērā un kas ietekmē valsts ekonomikas rādītājus kopumā.

FM atgādināja, ka patlaban ministrija, iesaistot arī valdības sociālos un sadarbības partnerus, turpina darbu pie “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.-2021.gadam” izstrādes, kur tiks ņemti vērā arī Pasaules Bankas pētījuma par Latvijas nodokļu sistēmu rezultāti. Paredzēts, ka tām jāstājas spēkā 2017.gada pavasarī.

Izstrādājot valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, FM plāno nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, kas vērsta uz tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju labklājības celšanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamus, paredzamus un kvalitatīvus nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību funkciju finansēšanai un papildus gūstot ieņēmumus no administrēšanas uzlabošanas un ēnu ekonomikas samazināšanas.

Jau ziņots, ka Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū, liecina organizācijas jaunākais “Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss”.

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Info: BNS

Foto: pixabay