Latvijas Banka šodien laiž apgrozībā piecu eiro sudraba kolekcijas monētu “Latgales kongress”, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Bankas preses dienestā.

Monētas priekšpusē (aversā) attēloti dažādu sabiedrības grupu pārstāvji – Latgales latviešu kongresa dalībnieki – ar sarkanbaltsarkanu transparentu, uz kura lasāms Latvijas apvienošanas aicinājums. Monētas augšdaļā pa kreisi uzraksts “5 euro”, bet pa labi ir gada skaitļi “1917–2017”. Savukārt monētas aizmugurē (reversā) attēlotas sievietes ar bērniem pie krucifiksa, bet monētas lejasdaļā – uzraksts “Latgola”.

“Monētas aversā atveidotas cilvēku figūras, kuras simbolizē Latgales kongresa norises galvenos virzītājus – katoļu garīdzniekus, strēlniekus, tautskolotājus un sabiedriskos darbiniekus. No vēsturiskās fotogrāfijas pārņemtajā uz sarkanbaltsarkanā transparenta redzamajā uzrakstā, kas atspoguļo vēl nenostabilizējušos latgaliešu rakstības formu, pausta kongresa pamatideja. Monētas reversā attēlots krucifikss, ap kuru maija dziedājumiem sapulcējušās sievietes ar bērniem. Maija dziedājumi kā Latgalei raksturīga tautas tradīcija iekļauti Latvijas kultūras kanonā,” klāstīja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā arī norādīja, ka šī monēta ir Latvijas Bankas pateicība Latgalei par ieguldījumu Latvijas vienotības un valstiskuma idejas attīstībā.

Latgales latviešu kongress notika 1917.gada 9. un 10.maijā (pēc vecā stila 26. un 27.aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.

Latvijas Bankā atzīmēja, ka Latgales latvieši gandrīz 300 gadu – no 1629. līdz 1917.gadam – bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772.gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917.gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

Monētas dizaina un plastiskā veidojuma autors ir Ivars Drulle. Mākslinieku iedvesmojusi viena no retajām kongresa dalībnieku fotogrāfijām.

Kolekcijas monēta “Latgales kongress” izgatavota Šveicē “Faude & Huguenin”. Monētas maksimālā tirāža – 3000 eksemplāru, savukārt tās cena Latvijas Bankas kasēs – 50 eiro.

Monētu no šodienas varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī no plkst.11 to būs iespējams rezervēt Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmā, kas pieejama Latvijas Bankas interneta vietnes www.bank.lv Monētu sadaļā. Rezervētās monētas Latvijas Bankas kasēs būs nopērkamas no 15. līdz 31.maijam.

Interesenti kolekcijas monētu “Latgales kongress” varēs iegādāties arī Latgales Simtgades kongresa laikā 5.maijā Latgales vēstniecībā “GORS” Rēzeknē.

Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā “GORS”, Rēzeknē, 4.maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

Eiro kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Kolekcijas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas kolekcijas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Šo iemeslu dēļ monētu cena arī būtiski pārsniedz nominālvērtību. Kolekcijas monētu nominālvērtība ir atšķirīga no apgrozības monētu nominālvērtības.