Publicitātes foto

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā vidēji gadā tiek ievestas vairāk nekā 30 000 tonnas dažāda veida apģērbu, apavu un mājas tekstila, no kuriem teju puse jeb vidēji 14 600 tonnas gadā ir citu valstu lietotais apģērbs.

Lai arī palielinās to lietoto tekstiliztrādājumu apjoms, kas caur Latviju tālāk tiek virzīts atkārtotā apritē ārzemēs, Latvija joprojām ir nozīmīgs eksporta tirgus citu valstu nolietotajam apģērbam, kas ir pietuvināts atkritumu statusam un draud nonākt atkritumu poligonos.

“No kopējā Latvijā apglabātā atkritumu apjoma aptuveni 4% veido tekstilizstrādājumi. Kamēr Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura strauji virzās uz tekstila dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu, arvien pie mums lielā daudzumā nonāk citu valstu nolietotais apģērbs un apavi. Pēdējos trīs gados, strādājot pie pilotprojekta tekstila šķirošanas ieviešanai Latvijā, esam analizējuši, kā veicināt novalkātā un sašķirotā tekstila virzīšanu atkārtotā apritē. Tomēr pie esošā normatīvo aktu regulējuma un ar tikai pāris privātu uzņēmumu veiktām investīcijām nepietiks, lai Latvijā ieviestu pilnvērtīgu tekstila šķirošanas sistēmu un veicinātu atkārtotu apriti arī vietējā tirgū,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Pēdējo sešu gadu laikā importētā lietotā tekstila apjoms Latvijā palielinājies par teju pieciem tūkstošiem tonnu – no 11,6 tūkstošiem tonnu 2017.gadā līdz 14,9 tūkstošiem tonnu 2022.gadā, turpinot palielināt atkritumu poligonu apmērus.

Neliels kritums bija vērojams pandēmijas laikā – 2021.gadā -, kad Latvijā nonāca 11,9 tūkstoši tonnu šo izstrādājumu. Tajā pašā laikā kopš 2017.gada par gandrīz trīs tūkstošiem tonnu palielinājies lietotā tekstila apjoms, kas no Latvijas eksportēts uz citām valstīm (2017.gadā tās bija 5,8 tūkstoši tonnu; 2022.gadā – 10,7 tūkstoši tonnu), tomēr tas nespēj kompensēt to apjomu, kas paliek Latvijas tirgū un ir pietuvināms jau atkritumu statusam.

“Latvijas Zaļais punkts” kopā SIA “Eco Baltia vide” un citiem partneriem Latvijā izvietojuši jau vairāk nekā 170 speciālus, sarkanus tekstila šķirošanas konteinerus, kuros iedzīvotāji aicināti ievietot visa veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu. Kā liecina iedzīvotāju aptauju dati, tos jau šobrīd labprāt izmanto 33% sabiedrības (2020.gadā – 21%), turklāt 71% aptaujāto norādījuši, ka tekstila šķirošanā iesaistītos aktīvāk, ja viņu dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šie konteineri.

“Lai arī tas prasa investīcijas, novietot vidē jaunu šķirošanas konteineru nav liela māksla. Taču, ja vēlamies, lai Latvijā to skaits būtiski palielinātos, uz kā pamata kāpināt arī sašķirotā tekstila apjomus, kas nonāk atkārtotā apritē vai pārstrādē nevis atkritumu poligonā, ir jāveic izmaiņas normatīvajos aktos. Primāri jānosaka atbildības, kurš ir atbildīgs par tekstila atkritumu radīšanu un maksā par šādas jaunas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu. Patlaban dažu atkritumu apsaimniekotāju veiktas investīcijas nevar strādāt kā ilgtermiņa risinājums. Turklāt, ņemot vērā savākto tekstilizstrādājumu zemo kvalitāti, ko tostarp veido no citām valstīm ievestais lietotais apģērbs, normatīvajam regulējumam jābūt izveidotam tā, lai tiktu veicināti arī tekstila pārstrādes risinājumi,” pauž Zakulis.

Lasiet arī: Brigmanim uzkrāti vairāk nekā 400 000 eiro; deklarējis arī laimestus

Mudinot rast risinājumus tekstila atkritumu apjoma mazināšanai Latvijā, kā arī nodrošināt skaidru normatīvo regulējumu dalītās tekstila savākšanas sistēmas turpmākai attīstībai, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” kopā ar citiem sadarbības partneriem īsteno kampaņu “Stils-tekstils”. Tās ietvaros Rīgas centrā, Esplanādē, iekārtota iespaidīga vides instalācija “Stila aleja”, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus šķirot tekstilu, kā arī uzskatāmi parādīt, ka no stilīga apģērba līdz tekstila atkritumiem ir tikai viens solis.