Liene Greifāne. Foto: Ekrānšāviņš

“Mēs ar vīru esam šķirti, oficiāli. Mēs vairs neesam kopā, arī laulība nupat būs izšķirta,” raidījumā “Slavenības. Bez filtra” atzīst dziedātāja un režisore Liene Greifāne. Viņa ar Igoru Greifānu apprecējusies 2014. gadā.

Vaicāta, vai tagad viņa ir brīva sieviete, kuru droši var aicināt uz randiņiem Liene Greifāne atbild: “Nevajag mani nekur aicināt! Neko nevajag, man tāpat jau bez brīvas sievietes statusa pietiek, kas man raksta.”

Liene Greifāne pauž sašutumu, ka viņai raksta precēti vīrieši, kā arī vīrieši, kuri tikai pirms divām nedēļām ir apprecējušies. Liene neslēpj, ka izjūt dusmas pret šādiem vīriešiem, kuri turklāt vēl arī viņai sūta nepiedienīgas bildes ar saviem dzimumorgāniem. Ne vienu reizi vien viņai gribējies visu atklāt šo cilvēku sievām, taču to viņa nav darījusi, lai nesagrautu šīm sievietēm dzīvi.

Bildi ar dzimumlocekli viņai reiz pat atsūtījis kāds četrpadsmitgadīgs pusaudzis, kura mammu viņa turklāt zinājusi. “Ai, kā tu esi izaudzis, es tavu mammu zinu! Padalīšos, lai viņa arī papriecājas! “Nē, lūdzu, lūdzu, es tā vairs nekad nedarīšu!” Četrpadsmitgadnieks! Un es tiešām viņa mammu zināju!” par piedzīvotajiem kurioziem stāsta Liene Greifāne.

Viņa piebilst, ka varētu sarīkot izstādi ar visām nepiedienīgajām bildēm, kas viņai sūtītas, pierakstot klāt arī vārdus. Izstādes nosaukums varētu būt “Uzmini nu, kas tas ir?”

Daudzi vīrieši viņai raksta, atklājot savas fantāzijas un sapņus, un Liene neslēpj, ka dažiem no vīriešiem esot talants un viņu rakstītie fantāziju scenāriji esot interesantāki par dažu labu latviešu seriālu, un kaut ko no viņai iesūtītajām idejām viņa varot izmantot savos scenārijos.

 Jau vēstīts, ka Liene Greifāne, kura ilgus gadus dzīvojusi Krievijā, par to izpelnoties latviešu sabiedrības nosodījumu, atgriezusies Latvijā un šobrīd viņas dzīve rit starp Latviju un Ameriku.

“Dzīvoju starp Latviju un Ameriku. Nevaru konkrēti pateikt, cik ilgi būšu Latvijā, bet es noteikti būšu gan šeit, gan Amerikā. Tas ir jauns posms, kas sākas manā dzīvē, vai varbūt – kas atkārtojas, jo Amerika jau bija. Jākustas un jāiet dzīvē uz priekšu,” raidījumā “Slavenības. Bez filtra” norāda dziedātāja un režisore Liene Greifāne jeb Candy.

“Jāseko savai sirsniņai un jābrauc tur, kur gribas braukt,” teic Greifāne.

Vaicāta, vai Krievijā vairs nedzīvo, viņa atklāj, ka ir tur gan pabeigusi projektus, gan augstskolu, kur mācījusies kinorežiju.

“Sāka palikt ļoti grūti tur strādāt, jo sankciju dēļ mums, darbiniekiem no ārvalstīm, arī skābekli piegrieza,” stāsta Greifāne, kura Krievijā strādāja kā  režisore, kura raksta scenārijus, un arī montāžas režisore.

“Man sāka teikt: “Tu vari vairs nebūt scenāriju autore, tu vari būt otrais režisors, bet darīt visu to pašu, un tad mēs titros neuzrādīsim.” Un es domāju – tas tā īsti vairs nav interesanti. Pēdējais gads bija uz robežas – nezināju, vai tie projekti, kur es piecus gadus biju strādājusi, man būs vai nebūs. Beigās viņi nebija, jo pateica, ka ir jābūt ar Krievijas pasēm. Es Krievijas pasi negribēju. Kāda jēga man atteikties no Latvijas pilsonības Krievijas dēļ, tad es nevarēšu uz Eiropu un Ameriku braukt, un man dēls Amerikā dzīvo. Tas viss pārāk sarežģīti palika,” teic Greifāne.

“Mēs vispār bijām domājuši, ka brauksim uz Spāniju dzīvot un Latvijā bišķiņ aizkavēsimies, bet beigās sanāca tā, ka Latvijā baigi forši, baigi iepatikās. Man vienmēr bijis mīļums pret Latviju. Latvija ir manas mājas un man patīk, ka cilvēki ir mierīgi un pozitīvi. Protams, ka tad, kad sākās karš, negatīvisms pret mani sāka vērsties, kaut gan es jau neesmu ne pie kā vainīga, un man ir jābūt cilvēkam, kurš domā par savu ģimeni un darbiem. Es nevaru visu uzreiz atstāt un ar pliku pakaļu dzīvot,” uzsver Liene Greifāne. “Man Latvija vienmēr ir trūkusi, un šobrīd es esmu ļoti mierīgā dzīves fāzē, kad mani baigi neinteresē, ko kāds raksta, ko kāds saka,” atzīstas Liene Greifāne.

“Man šobrīd ir trīs pilnmetrāžas scenāriji, un tas aizņem laiku, jo viens scenārijs aizņem gadu – tu to rediģē daudzas reizes. Runāju ar dramaturgiem, ar dažādiem cilvēkiem, kuru viedoklis mani interesē. Tu to izdzīvo, ļauj tam nogulties pāris mēnešus, tad atkal to lasi, atkal ej cauri. Tas viss ir ļoti ilglaicīgs,” par sava darba specifiku un to, ar ko nodarbojas pašlaik, stāsta Liene.

Runājot par Ameriku, viņa atklāj, ka viņai ir plāni attiecībā arī uz to, tostarp kino, bet šobrīd vairāk – tieši uz scenāriju rakstīšanu un to pārdošanu.