Foto: Pixabay.com

Otrajā Covid-19 atbalsta periodā – laikā no 2020.gada decembra līdz 2021.gada augustam – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 667,59 miljonu eiro apmērā.

No tiem 142,92 miljoni eiro izmaksāti kopumā 77 122 darbiniekiem, pašnodarbinātajiem personām un patentmaksātājiem dīkstāvē, bet 23,36 miljoni eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 501,31 miljons eiro izmaksāts krīzē cietušajiem uzņēmumiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

VID skaidro, ka visvairāk atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem bijis nepieciešams 2021.gada janvārī un februārī; par martu un aprīli VID saņemto iesniegumu skaits sāka pakāpeniski samazināties, savukārt par maiju un jūniju lūgtais atbalsts sasniedza aptuveni trešo daļu no iesniegumu kopskaita par gada pirmajiem diviem mēnešiem.

24,8% no visiem dīkstāves pabalstiem izmaksāti tirdzniecības nozares darbiniekiem, 10% izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet 8,7% frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu un citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniedzēju darba ņēmējiem.

Nozaru, kurās strādājošajiem visvairāk izmaksātas algu subsīdijas, sadalījums ir nedaudz atšķirīgs – 30,6% no algu subsīdijām izmaksāti tirdzniecības nozares1 darbiniekiem, 14,1% – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju un 8,8% – profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēju nodarbinātajiem.

Aplūkojot dīkstāves atbalsta statistiku profesiju griezumā, redzams, ka krīzē visvairāk cietuši mazumtirdzniecības veikala pārdevēji (6 259 atbalsta saņēmēji), pavāri (2 932 atbalsta saņēmēji), pārdevēji/konsultanti (2 719atbalsta saņēmēji), viesmīļi (2 002 atbalsta saņēmēji) un apkopēji (1 156 atbalsta saņēmēji).

Dīkstāves atbalstu pandēmijas laikā saņēma arī pašnodarbinātie un patentmaksas maksātāji. No pašnodarbinātajiem gandrīz pusei norādītais pamatdarbības veids ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi vai citur neklasificēti individuālie pakalpojumi. Līdzīgi no patentmaksātājiem visbiežāk – 61,3% gadījumu – atbalstu saņēmuši frizieri un skaistumkopšanas speciālisti.

Arī granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, līdzīgi kā citi atbalsta veidi, visbiežāk – 25,3% gadījumu – izmaksāti tirdzniecības1 uzņēmumiem. No visiem grantu saņēmējiem 11% pamatdarbības veids saistīts ar būvniecību, 10,9% – apstrādes rūpniecību, 10,6% – izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet 10,3% – profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem.

VID izmaksāja dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas pēc 90,4% no saņemtajiem iesniegumiem, savukārt 9,6% gadījumu atbalsts tika atteikts. Lēmums par atteikumu visbiežāk pieņemts, ja uzņēmuma ieņēmumu samazinājums nebija saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem pandēmijas dēļ, ja uzņēmumam arī pirms pandēmijas nav bijuši ienākumi, ja uzņēmuma apgrozījums pandēmijas laikā nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vai ja darbinieki neatradās dīkstāvē vai nestrādāja saīsinātu darba laiku.

Līdzīgi arī 87,2% no lūgumiem izmaksāt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tika apstiprināti, bet 12,7% gadījumu uzņēmumi saņēma atteikumu. Biežākie atteikuma iemesli: uzņēmumam iepriekšējo sešu mēnešu laikā vidēji aprēķināti nodokļi mazāk kā 200 eiro mēnesī.; uzņēmums nedarbojās kādā no Ministru kabineta noteiktajām nozarēm vai tā apgrozījums nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam. Tāpat grantu izmaksa atbilstoši Ministru kabineta lemtajam atteikta nodokļu parādu vai valdes locekļu sodāmības dēļ.