Katrs ceturtais jeb 25% Latvijas iedzīvotāju regulāri smēķē, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Vīrieši smēķē teju trīsreiz biežāk nekā sievietes – viīriešu vidū 37% atbildēja, ka regulāri smēķē, bet sieviešu vidū – 14%.

Vērtējot datus pēc vecuma grupām, secināts, ka visvairāk smēķē iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (32%), bet visretāk to dara personas vecumā no 55 līdz 74 gadiem (17%). Aptaujas dati arī liecina, ka regulāri smēķē teju ceturtdaļa (22%) jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

To vidū, kas atzina, ka regulāri smēķē, 49% ir personas ar pamatizglītību. Bet starp aptaujātajiem ar augstāko izglītību, regulāri smēķē 11%. Tikmēr 56% aptaujāto apgalvoja, ka viņiem nepiemīt nekādas atkarības. Tostarp 51% aptaujāto nesmēķē un izvairās no piesmēķētas vides, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

Vienlaikus aptaujā 5% iedzīvotāju atzina, ka mēdz pārmērīgi lietot alkoholu. Savukārt 46% respondentu norādīja, ka nepārsniedz pieļaujamās alkohola normas, kas, salīdzinot ar rezultātiem pērn, ir par diviem procentpunktiem mazāk.

Narkoloģe Ilze Maksima atzina, ka smēķēšanas problēma valsts iedzīvotāju vidū ir aktuāla. “Pēc Slimību profilakses un kontroles centra 2015.gada datiem šie rādītāji bija vēl augstāki, bet tāda tā situācija diemžēl ir. Sakarā ar smēķēšanas ierobežojumiem sabiedriskās vietās, smēķētājus uz ielas varbūt tik bieži neredzam, bet darba vietās, mājās, dzīvokļos tas notiek. Gadās arī, ka cilvēki, pārejot uz e-cigaretēm, uzskata, ka vairs nesmēķē, bet es kā speciālists tam nevaru piekrist, jo rituāls saglabājas,” uzsvēra ārste.

Tāpat alkohola pārmērīga lietošana, pēc speciālistes teiktā, Latvijas iedzīvotājiem ir raksturīga. “Alkohols tiek uzskatīts par normu jebkuros svētkos, skumjos brīžos, pat bērnu ballītēs. Vīna lietošanas rituāli tiek pārprasti, un sākas pārmērīga alkohola lietošana. Daži, kuriem risks kļūt atkarīgam ir lielāks, iekrīt šajā “slazdā”. Ja cilvēks neapzinās riskus, neseko līdzi patērētā alkohola daudzumam un biežumam, viņš var kļūt atkarīgs,” skaidroja Maksima.

Komentējot soļus uz atkarību pārvarēšanu, narkoloģe uzsvēra, ka, pirmkārt, nepieciešama izpratne par atkarības izraisītājiem. “Ir jājautā, vai tas, ko daru, man tiešām ir vajadzīgs un vai ieradums jau “nediktē” man, kā dzīvot,” norādīja narkoloģe.

Viņa atzina, ka darba ar atkarībās iekļuvušiem cilvēkiem ir daudz, taču vienlīdz daudz ir tādu, kas pēc palīdzības nevēršas. Galvenokārt tas ir tādēļ, ka cilvēki izjūt kaunu. “Gribas iedrošināt, ka, savlaicīgi meklējot palīdzību, veselības stāvokļa pasliktināšanos var apturēt. Atkarība ir ārstējama, tāpēc svarīgi meklēt profesionālu palīdzību. Nevajadzētu pieļaut kaitīgu ieradumu pārvēršanos atkarībās. Svarīgi ir atnākt uz sarunu,” sacīja Maksima.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” veidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šā gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.