Ne visi pārtikas ražotāji pret patērētājiem ir godīgi. Dažreiz, veikalā pērkot preci, mēs pat nevaram iedomāties, no kā tā ir izgatavota. Piedāvājam ielūkoties dažos pārtikas produktos un to patiesajā sastāvā.

Čipsi

Lielākā daļa čipsu nemaz netiek gatavoti no kartupeļiem. Ražotāji pārsvarā izmanto miltus (kviešu vai kukurūzas) un cietes maisījumu. Čipsu mīkla parasti nesatur vairāk kā 42% kartupeļu. Spilgtā un “dabīgā” garša parasti tiek panākta ar garšas piedevu palīdzību.

Tomēr ir arī ražotāji, kuri izmanto īstus kartupeļus. Lielais iepakojums parasti satur 2 vidēja izmēra kartupeļus. Ir svarīgi zināt, ka šāds produkts tiek pakļauts lielākam nodoklim, kas nozīmē – īstie kartupeļu čipsi nebūt nebūs tie lētākie.

Sendviču siers

Bieži vien, lai ietaupītu naudu un vienkāršotu procesu, daži ražotāji pienu aizstāj ar olbaltumvielu sūkalām un palmu eļļu. Šāds siers tiek saukts par siera produktu nevis īstu sieru, taču tas nevar tikt norādīts uz etiķetes.

Īsto sieru ir nepieciešams pagatavot no dabīgā piena un tas nedrīkst saturēt augu taukus. Siers, kas satur palmu eļļu, griešanas laikā sāk drupt. Šāds siers nesatur dabīgās garšas piedevas.

Pārtika bundžās

Uz konservētās pārtikas etiķetēm kopējais svars tiks parādīts ar lielāka fonta burtiem, taču ar mazākajiem burtiem tiek norādīts produkta patiesais svars bez iepakojuma. Ražošanas un iepakošanas procesā preces tīrsvars ne vienmēr tiek norādīts pareizi (atšķirīgs katram produktam). Bieži vien neto svars tiek norādīts lielāks.

Siera mērce

Parasti visas mērces (piemēram, McDonald`s) satur vienādu bāzi, bet specifiskā garša tiek panākta, izmantojot pārtikas aromatizētājus, kas var būt tikai daļēji dabīgi, un ne vienmēr.

Konditorejas produkti

Vairāki konditorejas izstrādājumi, piemēram, kruasāni, tiek tikai līdz pusei piepildīti ar ievārījumu. Tas, protams, ietaupa naudu. Un pircējs, cerot iegūt gardu pildījumu, kas attēlots uz iepakojuma, beigās neiegūst gandrīz neko.

Šokolāde ar riekstiem

Ražotāji uz šokolādes tāfelītēm mēdz rakstīt “satur daudz riekstu”. Faktiski viena vidēja izmēra šokolādes tāfelīte satur tikai 3-5 riekstus. Bieži vien arī rieksti tiek aizstāti ar lētākām šķirnēm, kas ļauj ietaupīt naudu.

Vistas nageti

Lai arī tos dēvē par “vistas nagetiem”, tie nesatur visai daudz vistas gaļas. Klasiskie nageti sastāv no maisījuma, kas satur 50% maltas vistas. Atlikušie 50% sastāv no sojas un liellopu gaļas.

Šķīstošā kafija

Lai arī ko teiktu reklāmas un ražotāji, šķīstošā kafija nevar būt 100% dabīga. Jā, tā tiek gatavota no dabīgām pupiņām, kas tiek apstrādātas ar karstu ūdeni. Tad tās tiek pārvērstas pulverī (šķīstošā kafija), granulās, vai arī tiek saldētas un žāvētas. Tomēr šādu procesu rezultātā kafija zaudē lielāko daļu savas garšas un aromāta. Šis “trūkums” tiek labots, izmantojot aromatizētājus.

Aukstā tēja

Aukstā tēja tiek gatavota no tējas ekstrakta. Tā tiek brūvēta, žāvēta un beigās pārvērsta pulverī. Pēc tam tā tiek transportēta un beigās atjaukta ar ūdeni. Tā rezultātā aukstās tējas pudele var sastāvēt tikai no 1% pašas tējas. Pārējais sastāv no cukura, ūdens un aromatizētājiem.

Sviests

Dabīgā sviesta sastāvs ir vienkāršs – viss sastāv no piena un krējuma. Ja šīs sastāvdaļas uz iepakojuma nav norādītas, tad, visticamāk, tas ir margarīns. Īstais sviests nekad nedrūp un nepielīp nazim, kad tiek izņemts no ledusskapja.

Saldētā pārtika

Pārdodot jebkāda veida saldēto produktu, ārkārtīgi svarīgs ir produkta svars. Tāpēc, lai paaugstinātu cenu, daži ražotāji iepakojumam pievieno ūdeni, kas var būt pat 50% no produkta svara. Dažos gadījumos, bez ūdens, prece var saturēt arī citas neēdamas daļas. Tā rezultātā jūs saņemsiet tikai 25-35% no produkta neto svara.

Ūdens pudele

Bieži vien ūdens, kuru mēs pērkam pudelēs, nāk no krāna. Neatkarīgi no tā nosaukuma vai etiķetes, reizēm uz pudeles iespējams ieraudzīt uzrakstu: “No avota centrālās ūdens apgādes”.

Frī kartupeļi

Tirgotāji bieži vien izmanto vizualizāciju un salīdzinājuma metodes. Mūsu psihe ir sakārtota tādā veidā, ka, ja mūsu priekšā stāv 3 dažādi iepakojumi, mēs izvēlēsimies vidējā daudzuma iepakojumu. Tomēr daudzos gadījumos vidējs un liels iepakojums ir vienāds.

Piemēram, ne visi zina, ka dažu ātrās ēdināšanas restorānu atšķirība starp lielo un vidējo iepakojumu slēpjas tikai pašā iepakojumā.