ierēdne pavāram atbildēja.

“Godātais Ērik Dreibant!

Paldies par atklāto vēstuli. Tajā paustā informācija man ir devusi kārtējo apstiprinājumu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikti ir jākomunicē aktīvāk, skaidrojot sabiedrībai katru mūsu pieņemto lēmumu un iemeslus vienai vai otrai rīcībai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vēstulē parādās gana daudz sabiedrību maldinošu apgalvojumu.

Mēs ar gandarījumu esam stāstījuši par sadarbību ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) un tās ietvaros sākto akciju “Prasi čeku”. Šī akcija ir viens no pirmajiem soļiem, lai nozari sakārtotu. Tas ir valsts un tajā skaitā jebkura ēdināšanas nozares pārstāvja interesēs. Mūsu aplēses liecina, ka katru gadu ēdināšanas un izmitināšanas nozarē neuzskaitīto darījumu summa ir vismaz 50 miljoni eiro. Pieprasot restorānā čeku, mēs atbalstām tieši šo restorānu darbinieku sociālo aizsardzību – no katra deklarētā eiro valsts saņem vidēji 17 centus, un lielākā daļa no tā pienākas tieši darbinieku sociālās apdrošināšanas finansēšanai.

Katrā ziņā akcija “Prasi čeku” ir pilnībā brīvprātīga, un katrs var izvēlēties – tajā piedalīties vai tomēr ne. Pēc LVRA informācijas bukleti un uzlīmes šobrīd ir izvietotas jau 23 restorānos un restorānu tīklos, par ko mēs sakām paldies.

Turpinājumā mēģināšu secīgi atbildēt uz katru Jūsu uzdoto jautājumu.

1. Cik konkrēti nodokļu naudas tika iztērēts “Prasi čeku!” un līdzīgo pasākumu uzskates materiālos?

– Kopā VID ir sagatavojis apmēram 2000 bukletus un uzlīmes, kuru kopējās izmaksas nedaudz pārsniedz tūkstoš eiro. Tas nozīmē, ka vienam bukletam un uzlīmei esam iztērējuši 50 centus. Restorāniem nav jātērē savi līdzekļi, lai iesaistītos akcijā – bukleti un uzlīmes ikvienam komersantam ir brīvi pieejami LVRA. Mūsu darbinieki pašu spēkiem bez papildus izmaksām veidoja šīs akcijas banerus un video, skaidrojot, kāpēc ir svarīgi restorānam un kafejnīcai maksāt nodokļus un klientam saņemt čeku.

2. Kāds bija Jūsu, VID, konkrētais nodoms – tieši kur restorānos šādus plakātus vajadzētu / varētu izvietot?

– Šajā akcijā plakāti netika veidoti. Jebkurā gadījumā, ja restorāna pārstāvji uzskata, ka “Prasi čeku” bukleti un uzlīmes neiederas tā dizainā, neatbilst gaumei vai tiem vienkārši nav piemērotas vietas, šie materiāli nav jāizvieto vispār. Kā jau minēju, tas ir brīvprātības princips, kas parāda konkrētā uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja attieksmi.

3. Lūdzu izskaidrojiet argumentāciju, kāpēc uzskatāt, ka viena no nozīmīgākajām Latvijas restorānu mērķauditorijām – tūristi – sapratīs, kas ir domāts ar šo plakātu.

– Bukletos informācija ir sagatavota trīs valodās – latviešu, angļu un krievu. Kaut gan Latvijā restorānu nozarē čeku neizsniegšana ir ļoti izplatīta, šī problēma nav sveša arī daudzās citās valstīs. Piemēram, dažas to ir atrisinājušas, aicinājumus par čeka pieprasīšanu ievietojot restorāna ēdienkartes vāka iekšpusē.

3.a Ja tūristi jautā, – tieši kā mums paskaidrot valsts iestādes darbību, lai neatstātu kaunā valsti?

3.b Mēs vienkārši esam savas valsts patrioti, taču – vai par šo akciju ir informēta, piemēram, LIVE Riga, kas pēc definīcijas ir atbildīga par Latvijas tēlu un ļoti daudz darījusi arī ēdināšanas jomas popularizēšanā? Viņiem, tāpat kā citām, ar tūrismu saistītām valsts un pašvaldības iestādēm, tāpat arī citu jomu uzņēmējiem jebkurā mirklī var uzjautāt šīs akcijas jēgu. Tūrismā katram solim ir milzu sekas – gan labas, gan sliktas. Un tas ir valstisks jautājums, jo momentā jābūt precīzai atbildei, kas negrauj valsts tēlu.

– Neuzskatu, ka restorānā novietotie bukleti kaut kādā mērā kaitētu restorāna tēlam vai Latvijas tēlam kopumā. Tieši pretēji, iesaistoties šāda veidā akcijās, restorāns saviem klientiem parāda, ka atbalsta godīgu konkurenci, nodokļu nomaksu un sociālās garantijas saviem darbiniekiem.

4. Kāpēc šai akcijai “Prasiet čeku!” izvēlēts šis laiks, nevis, piemēram, augusta sākums, kad visi restorāni būtu paspējuši tikt galā ar kases aparātu maiņu un šī procesa izraisītajiem sarežģījumiem?

– Akcija ir brīvprātīga. Ja liekas, ka šajā akcijā piedalīties ir pārāk sarežģīti vai tam nav īstais laiks, tad tas nav jādara vai arī to var darīt vēlāk. Piedalīšanās tajā izpaužas kā gatavu bukletu novietošana restorānā pašu izvēlētajās vietās un apjomā. Bez tam, čeku izsniegšana klientiem nekādā veidā nav saistīta ar kases aparātu nomaiņas procesu. Ikvienam restorānam vai kafejnīcai vienmēr ir bijis jāizsniedz čeks, saņemot maksājumu no saviem klientiem, neatkarīgi no kases aparāta modeļa vai citiem tehniskajiem parametriem.

5. Saistībā ar VID deklarēto attieksmes maiņu no sodīšanas uz palīdzēšanu, jautājums konceptuāls: vai arī turpmāk gaidāms kā šoreiz – VID darbinieki restorānus neapmeklē ar domu: “Palīdzēsim ieviest jaunos kases aparātus!”, atbildot uz uzņēmēju jautājumiem, pašiem iesakot labākos praktiskos risinājumus, bet ierodas tikai uz pārbaudēm, kad potenciāli pastāv iespējas izrakstīt soda kvītis?

5.a Tā būs arī turpmāk? Ja nebūs, tad no kura laika un tieši kā ir domāts izvērst VID koleģiālas palīdzības akcijas uzņēmējiem?

5.b Vai visi VID darbinieki, kas ierodas restorānā, ir kompetenti sniegt palīdzību, tai skaitā, arī atbildot uz jautājumiem par kases aparātiem?

5.c Vai iespējams VID inspektorus, kuri tiek sūtīti veikt pārbaudes konkrētā nozarē, iepazīstināt ar nepieciešamajām vadlīnijām, piemēram, kā strādāt ar ēdināšanas nozari, neradot uzņēmumiem zaudējumus.

5.d No kura laika inspektoriem varētu būt nepieciešamās prasmes ēdināšanas biznesa ētikā? Kurš par to VID būs atbildīgs? Lūgums iedot mums šīs personas kontaktus.

– Piekrītu, kases aparātu jautājums vēsturiski ir bijis sarežģīts, tomēr esmu pārliecināta, ka pēc tam, kad jaunā kārtība tiks pilnībā ieviesta, mēs visi jutīsim pozitīvas izmaiņas – arī jūsu nozare kļūs sakārtotāka, un konkurence tajā – godīgāka. Patlaban kases aparātu jautājumos aktīvi tiek sniegtas konsultācijas. Mūsu darbinieki ir gatavi atbildēt uz jebkuru neskaidro jautājumu, kā arī sniegt praktiskus padomus, droši to izmantojiet!

Kas attiecas uz veiktajām pārbaudēm kafejnīcās un restorānos, tad to mērķis ir “konsultē vispirms” ietvaros novērst ieņēmumu nereģistrēšanu un darbinieku pilna nostrādātā darba laika neuzrādīšanu. Uz tām pārsvarā dodas divi inspektori un, veicot novērošanu, viņi atrodas blakus elektroniskajiem kases aparātiem un viesmīļu stacijām, jo tad restorānam ir jāreģistrē katrs veiktais darījums.

Tāpat apsekošanas laikā tiek aptaujāti darbinieki, bet to cenšamies darīt pēc iespējas nostāk no galdiņiem vai kādā brīvākā restorāna nostūrī. Nav tiesa, ka VID darbinieki pārvērš restorānu par savu ofisu. Jebkurā gadījumā pārbaudes bez iemesla netiek veiktas. Ja uzņēmums ir gatavs iznākt no pelēkās zonas un maksāt darbiniekiem algu atbilstoši nozares vidējam atalgojuma līmenim, tad par minēto viņš var informēt VID pārstāvjus, un, izskatot veiktās korekcijas darba laika uzskaites tabelēs, darba līgumos un darba devēja ziņojumos, VID pārstās veikt uzņēmumu apsekošanu un novērošanu.

6. Kā Jūs redzat risinājumu Eiropas Komisijas aizliegumam no 2020. gada aizliegt bisfenola A lietošanu tā sauktajos termočekos? Mēs noteikti atbalstām šo aizliegumu, paļaujoties uz zinātnieka Ivara Kalviņa teikto: “Divreiz paņemot rokā kases čeku no termopapīra, jūs esat caur ādu uzņēmuši maksimāli pieļaujamo devu. Tie, kas strādā ar šiem papīriņiem kā kasieri veikalos katru dienu no rīta līdz vakaram, saņem vienkārši drausmīgu devu, viņiem īstenībā būtu jāstrādā cimdos. Bisfenols A atstāj neatgriezeniskas sekas uz nākamām paaudzēm.” (Skaties.lv, 25.02.2017.) 2020. gads ir netālu, kases aparāti nav lēti, jūs noteikti risināt šo problēmu. Jautājums: vai varat apliecināt, ka kases aparāti nebūs jāmaina atkal, bet būs iespēja izmantot čekus ar citu pārklājumu?

– Nē, nebūs jāmaina. Jau vairākkārt esam skaidrojuši, ka jaunajiem kases aparātiem nav nekāda sakara ar to, kādas vielas atrodas papīrā, uz kura tiek drukāts čeks.

7. Vai VID pasūta un / vai apmaksā TV, radio raidījumus un citas aktivitātes medijos? Ja šāda sadarbība notiek, sakiet, lūdzu, tieši ar kuriem raidījumiem?

– VID izturas atbildīgi pret nodokļu maksātāju naudu un ciena Latvijas mediju redakcionālo neatkarību, tāpēc neapmaksā un nepasūta nekādas aktivitātes.

8. Tieši kāda ir VID loma nesenajā LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”? Vai Jūs konkrētā raidījuma vajadzībām devāt informāciju par ēdinātajiem un VID aktivitātēm ēdināšanas uzņēmumos?

– Kā viena no trim pieaicinātajiem viesiem raidījumā piedalījās mana vietniece nodokļu jautājumos Dace Pelēkā. Maksimāli likuma robežās vienmēr cenšamies palīdzēt žurnālistiem, sniedzot aktuālākos datus par situāciju nozarē, un informācijas sniegšanā vienmēr ievērojam konfidencionalitāti. Vienmēr esam gandarīti, kad redzam, ka žurnālistu darbs ir vērsts uz to, lai cīnītos pret krāpšanos.

9. Kur, lūdzu, ar Jūsu palīdzību var iepazīties ar VID un LVRA sadarbības plānu?

– Sadarbības līgumu pievienojam Jūsu vēstulei, tāpat ar to var iepazīties, vēršoties LVRA. Lai nodrošinātu maksimālu caurspīdīgumu, VID turpmāk savā mājaslapā publicēs jebkuru noslēgto sadarbības līgumu.

Ar cieņu,

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore

Ilze Cīrule

Foto: LETA