Foto: Pexels/Karolina Grabowska

Pēdējās dienās cilvēki aktīvi ziņo, ka viņus mēģina uzrunāt krāpnieki, sūtot vēstules it kā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdā ar informāciju par nodokļu atmaksu. Otrais šobrīd aktuālais krāpnieku fokuss – zvani no it kā policijas un bankas drošības dienesta, ziņojot par to, ka kāds vai nu mēģina ņemt kredītu “uz jūsu vārda”, vai mēģina izņemt lielu naudas summu bankas filiālē “ar jūsu izsniegto pilnvaru”.

“Priecē, ka cilvēki arvien biežāk spēj paši atpazīt krāpnieku mēģinājumus, tomēr statistika rāda, ka joprojām daudz ir to, kuri uzķeras. Jau iepriekš brīdinājām mūsu klientus, ka martā un aprīlī krāpnieki aktivizēsies, jo sākas ienākumu deklarāciju iesniegšana un nodokļu atmaksa, kā arī aprīlī gaidāma pirmā atbalsta izmaksa kredītņēmējiem. Tagad redzam, ka klienti jau saņem vēstules no it kā VID par nodokļu atmaksu. Vēlreiz vēlamies atgādināt arī par kompensācijas izmaksu kredītņēmējiem – tā notiks automātiski, tai nekur nav jāpiesakās un vienīgais saziņas kanāls, ko banka izmantos, lai informētu klientus par kompensāciju, būs internetbanka,” norāda “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Šobrīd klienti saņem krāpnieciskas vēstules, kurās rakstīts, ka “jūsu nodokļu atmaksa ir gatava izmaksai. Lai saņemtu savu atmaksu, varat noskenēt QR kodu vai noklikšķināt uz saites zemāk un, sekojot nākamajiem soļiem, izmantojot pagaidu kodu”. Uzklikšķinot uz saites un ievadot kodu, atveras it kā VID lapa, kurā var redzēt aprēķināto nodokļa summu un tiek prasīts ievadīt klienta personas kodu un tālruņa numuru. Galvenā pazīme, kas palīdz atpazīt to, ka lapa ir krāpnieku darbs, ir lapas adrese. Turklāt, krāpnieki bieži noslinko – daudzas lapas sadaļas un pogas atstāj neaktīvas, proti, uzklikšķinot virsū, tās neatveras. Tāpat pēdējā solī, lai “apstiprinātu” izmaksu, jāievada arī internetbankas pieejas dati. Lai gan realitātē, iesniedzot deklarāciju, cilvēki norāda savu bankas konta numuru un ar to arī pietiek, lai atmaksu saņemtu, informē “SEB banka”.

“Šis noteikti jāuztver kā sarkanais karogs! Un drošības labad vienmēr, kad saņemat kādu vēstuli vai īsziņu ar lūgumu kaut ko pārbaudīt vai apstiprināt un saiti, neklikšķiniet uz tās, bet pieslēdzieties, izmantojot oficiālo mājaslapu,” iesaka Mārcis Pelcis.

Zvani no it kā policijas jāuztver kritiski

Vēl šobrīd novērojam tendenci, ka arvien biežāk klienti tiek uzrunāti it kā Valsts policijas vārdā ar informāciju, ka tieši šobrīd kāds uz klienta vārda mēģina paņemt kredītu vai izņemt lielu summu skaidrā naudā filiāle ar it kā klienta izsniegtu pilnvaru, norāda bankā.

“Tas viennozīmīgi ir krāpniecisks mēģinājums izvilināt datus vai piespiest kaut ko apstiprināt ar Smart-ID. Piemēram, krāpnieki var prasīt ievadīt Smart-ID kodus, lai it kā apturētu darījumu vai nobloķētu kontu. Nākamais līmenis var būt lūgums, lai klienti paši izņem visu naudu no konta un atdod “uzglabāšanai” it kā policijas darbiniekam, lai neviens nevarētu cilvēku izkrāpt. Ja zvanītāji jums stāsta par slepenu policijas operāciju, mēģina iebiedēt, ka jūsu dati un naudas līdzekļi nav drošībā, aicina nosaukt datus, apstiprināt darījumus, atdot bankas karti it kā bankas vai policijas kurjeram vai izņemt naudu pašiem un nodot to glabāšanai it kā policijas darbiniekam, ir noteikti jāpārtrauc jebkāda veida komunikācija ar zvanītājiem. Tāpat atgādinām, ka ne banka, ne Valsts policija neizmanto saziņai tādas komunikācijas platformas kā “WhatsApp” vai “Telegram”,” noslēdz bankas Drošības pārvaldes vadītājs.

Lasiet arī: Meitas atkarība, bezpajumtnieku barošana un veselības problēmas – Bon Džovi dzīves aizkulises

Lasiet arī: Lelde Ceriņa un Kašers Āfrikā uzņem dokumentālu raidījumu

Lasiet arī: Sasniedzot 50 gadu slieksni, uzņēmēja Marika Ģederte nomaina uzvārdu