Pēc eiro ieviešanas pieaudzis bezskaidrās naudas maksājumu skaits un šādi maksājumi kļuvuši lētāki, teikts Latvijas Bankas publicētajā “Latvijas Bankas pārskats par neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām Latvijā 2014.gadā”.

Pārskatā atbilstoši Eiropas Centrālās bankas izstrādātai vienotai Eiropas metodoloģijai apkopoti dati, kas ļauj noteikt, cik lielas izmaksas nepieciešamas tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un finanšu institūcijām, lai sabiedrībai – fiziskajām personām un juridiskajām personām – būtu iespēja veikt maksājumus, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem Latvijā.

Pētījums veikts pēc eiro ieviešanas Latvijā. Tajā 2014.gada dati salīdzināti ar iepriekšējo pētījumu, kas publicēts 2012.gadā, un kurā ietverti un analizēti 2009.gada dati. Jaunākais pētījums liecina, ka pieaudzis bezskaidrās naudas maksājumu skaits un sarukušas viena bezskaidrās naudas maksājuma sabiedrības izmaksas.

Pētījumā secināts,. ka kopējās maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksas 2014.gadā bija 206,3 miljoni eiro jeb 0,86% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai nodrošinātu viena maksājuma veikšanu, lielākās sabiedrības izmaksas bija bezskaidrās naudas maksājumiem, bet skaidrās naudas maksājumi joprojām bija lētākais maksājuma veids. Tāpat secināts, ka bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaug un viena maksājuma sabiedrības izmaksas samazinās, bet skaidrās naudas maksājumuskaits samazinās un viena maksājuma sabiedrības izmaksas palielinās.

Kopumā 2014.gadā mazumtirdzniecībā un pakalpojumu nozarēs veikti 900,7 miljoni maksājumu par 10,3 miljardiem eiro. No tiem visvairāk skaita ziņā jeb 69,8% no kopskaita bija maksājumu ar skaidro naudu, bet apjoma ziņā dominēja bezskaidrās naudas maksājumi – 56,5% no kopapjoma. Katrs iedzīvotājs 2014.gadā veicis vidēji 455 maksājumus jeb par 57 maksājumiem vairāk nekā 2009.gadā.

Saskaņā ar pētījuma datiem, no kopējām maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām puse jeb 103 miljoni eiro bija skaidrās naudas maksājumu izmaksas. Pārējās bija bezskaidrās naudas maksājumu sabiedrības izmaksas – karšu maksājumu izmaksas bija 54,1 miljons eiro un kredīta pārvedumu sabiedrības izmaksas bija 49,2 miljoni eiro.

Salīdzinājumā ar 2009.gadu, kopējās maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksas pieauga par 33,4 miljoniem eiro, bet maksājumu kopējais skaits palielinājās par 4,2 miljoniem eiro. Karšu maksājumu sabiedrības izmaksas bija par 17 miljoniem eiro lielākas, turklāt šādu maksājumu skaits pieauga par 77,6 miljoniem, kredīta pārvedumu sabiedrības izmaksas palielinājās par 7,1 miljonu eiro un šādu maksājumu skaits pieauga par 35,6 miljoniem. Savukārt skaidrās naudas maksājumu sabiedrības izmaksas bija par 9,4 miljoniem eiro lielākas, turklāt šādu maksājumu skaits samazinājās par 109 miljoniem.

Lai nodrošinātu viena maksājuma veikšanu, vislielākās sabiedrības izmaksas tāpat kā 2009.gadā bija bezskaidrās naudas maksājumiem – kredīta pārvedumam tie bija 48,9 centi, bet maksājumam ar karti – 31,5 centi. Ar skaidro naudu veiktā viena maksājuma sabiedrības izmaksas bija 16,4 centi. Salīdzinājumā ar 2009.gadu viena maksājuma sabiedrības izmaksas samazinājās par 24,6% gan kredīta pārvedumiem, gan maksājumiem ar karti – par 20,2%, jo šādu maksājumu kopējais skaits pieauga daudz straujāk nekā sabiedrības izmaksas to veikšanai. Viena skaidrās naudas maksājuma sabiedrības izmaksas salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājās par 29,1%, bet šādu maksājumu kopējais skaits samazinājās par 14,8%.

Saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu katrs iedzīvotājs 2014.gadā vidēji veicis 455 maksājumus, kas bija par 57 maksājumiem vairāk nekā 2009.gadā. Lai nodrošinātu katram iedzīvotājam iespēju šos maksājumus veikt, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un finanšu institūcijām kopējās sabiedrības izmaksas viena iedzīvotāja veiktajiem maksājumiem bija 104,4 eiro.

“Latvijas Bankas pārskats par neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām Latvijā” tiek izdots regulāri. Nākamais visas eiro zonas valstu neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksu apsekojums tiks īstenots tuvāko gadu laikā.

Foto: wikimedia