2016.gada 3.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 895,0 tūkstoši jeb 61,8% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 7 tūkstošiem. Salīdzinot ar 2016.gada 2.ceturksni, 3.ceturksnī nodarbinātības līmenis nemainījās, bet nodarbināto skaits samazinājās par 3,5 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija transporta un uzglabāšanas nozarē, citu pakalpojumu jomā, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kā arī būvniecībā.

Lai gan kopš 2012.gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2016.gada 2.ceturksnī ES – 58,9%), 2016.gada 3.ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 66,5 %, bet Lietuvā – 62,8%.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā, %

Datu avots: Eurostat datubāze, 2016.gada 3.ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums

2016.gada 3.ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 32,5 %, kas ir par 1 procentpunktu zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 60,9 tūkstoši jauniešu (2015. gada 3.ceturksnī – 66,5 tūkstoši).

2016.gada 3.ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,9 stundas, kas ir par 0,4 stundām mazāk nekā 2015.gada 3.ceturksnī.

Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2016.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada 3.ceturksni, mazo algu saņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 44,0 % (kritums par 4,3 procentpunktiem). Darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, gada laikā ir sarucis par 2,6 procentpunktiem (2016.gada 3.ceturksnī – 20,1 %).

Darba ņēmēju īpatsvars, kuru neto alga bija robežās no 450,01 līdz 700 eiro, palielinājās par 2,3 procentpunktiem (2016.gada 3.ceturksnī – 30,9 %). Darba ņēmēju īpatsvars ar neto darba samaksu 700,01 līdz 1400,00 eiro pieauga par 3,4 procentpunktiem (2016.gada 3.ceturksnī – 17,7 %).

Lielo algu saņēmēju īpatsvars (neto darba samaksa virs 1400 eiro) gada laikā samazinājās par 0,6 procentpunktiem (2016.gada 3.ceturksnī – 2,5 %).

3,5 % darba ņēmēju atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 1,4 % darba samaksas lielumu nenorādīja.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksas lieluma pamatdarbā, %

2015.gada 3.ceturksnis 2016.gada 2.ceturksnis 2016.gada 3.ceturksnis

Darba ņēmēji 100,0 100,0 100,0

Līdz 450,00 EUR 48,3 45,1 44,0

tai skaitā

darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk 22,7 20,9 20,1

450,01-700,00 EUR 28,6 30,1 30,9

700,01-1400,00 EUR 14,3 17,3 17,7

1400,01 EUR un vairāk 3,1 2,5 2,5

Netika aprēķināta vai izmaksāta 3,3 3,5 3,5

Netika norādīta 2,4 1,5 1,4

Datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums

2016. gada 3. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.