Foto: Pexels

Līdz kara sākumam Ukrainā aptuveni 30% tūristu, kas apmeklēja Latviju bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Lai atgrieztos pie 2019. gada rādītājiem piesaistīto tūristu skaita ziņā, šis apjoms jākompensē ar viesiem no citām valstīm, tādēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) veikusi pētījumu “Ceļotāju asociācijas par Latviju kā ceļojuma galamērķi prioritārajos tūrisma tirgos – Vācija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija”.

“Redzam, ka tūrisma industrija sāk atkopties, tiek atvērtas iepriekš slēgtās un no jauna izveidotās viesnīcas, kā arī plānoti jauni tūrisma infrastruktūras attīstības projekti, tostarp ārpus Rīgas. Atsevišķos tūrisma segmentos audzis arī vidējais viesu maksātspējas līmenis un ar mazāku viesu skaitu varam nopelnīt vairāk. Veiktais pētījums apliecina, ka interese par Latviju mūsu definētajās mērķa valstīs ir pietiekami liela, tomēr mums jādomā par nozares attīstību un digitalizāciju, lai varam piedāvāt laikmetam atbilstošu servisu par konkurētspējīgu cenu,” stāsta LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Pētījumā iegūtos datus LIAA izmantos tūrisma mārketinga un komunikācijas pasākumu plānošanai prioritārajās valstīs. Pētījums būs noderīgs arī Latvijas tūrisma uzņēmumiem un galamērķiem, kas vēlas piesaistīt tūristus no nozīmīgiem tūrisma eksporta tirgiem.

Pētījuma ietvaros noskaidroti prioritāro tūrisma tirgu iedzīvotāju ceļošanas ieradumi – pēdējo trīs gadu ceļošanas biežums, apmeklētie reģioni, vai ir bijusi pieredze ceļot Baltijā, t.sk., Latvijā kā arī tas vai tie respondenti, kuri nav apmeklējuši Latviju, zina par valsti. Asociācijas par Latviju kā ceļojuma galamērķi tika jautātas divos līmeņos – spontānās asociācijas un iemesli, kas pamudinātu apmeklēt Latviju.

Galvenie pētījuma secinājumi:

Lielbritānija

Kopumā ceļojumu uz Latviju vairāk apsver strādājoši un turīgi Lielbritānijas lielo pilsētu iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, ar bērniem un augstāko izglītību. Viņus interesētu daudzveidīgs piedāvājums – no Art Nouveau arhitektūras līdz ģimenes un aktīvās atpūtas aktivitātēm (turīgākajiem iedzīvotājiem vairāk interesē arī daudzveidīga naktsdzīve, kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi un modes nedēļas).

Lielbritānijas lielo pilsētu iedzīvotāji, kuri apsvērtu Latviju kā sava ceļojuma galamērķi, norādīja, kas viņus šeit varētu interesēt. Kopumā, apskatot atbildes kategorijās, primāri interesi veicina arhitektūra (94%), un par priekšrocību tiek uzskatīti arī aspekti saistīti ar izdevumiem (94%). Tāpat interesi izraisa restorāni, bāri un gastronomija (93%), klimats (93%), atpūta dabā (92%) un luksusa ceļojumi (92%).

Vaicājot, kāpēc aptaujātie Lielbritānijas lielo pilsētu iedzīvotāji nevēlētos apmeklēt Latviju, puse (50%) norāda intereses trūkumu, bet trešdaļai (33%) trūkst zināšanu par Latviju. Vēl apmēram katru piekto (22%) biedē politiskā situācija sakarā ar Krievijas un Ukrainas attālumu no Latvijas.

Lai arī gados vecāki Lielbritānijas lielāko pilsētu iedzīvotāji (50-75 gadi) kopumā izrāda mazāku interesi ceļot uz Latviju, viņu skatījumā Latvijas priekšrocība un faktors, kas nostiprina interesi par valsti, ir Vecrīga.

Norvēģija

Jauni cilvēki (20-29 gadi) būtu ieinteresēti ceļot uz Latviju arī ziemā, bet viņi arī labprātāk kā citi brauktu kompānijā kopā ar kādu citu. Vienlaikus, šo mērķa grupu interesē ļoti daudzveidīgs piedāvājums – gan māksla un kultūra (opera un balets vairāk kā citus), gan aktīvā un ģimenes atpūta (arī pārgājienu maršruti reģionos), kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi un luksusa ceļojumi.

Ceļojumu uz Latviju apsver ļoti dažādi Norvēģijas lielāko pilsētu un metropoļu iedzīvotāji. Interese ir par tām jomām, ar kurām respondentiem ir asociācijas ar Latviju – gan bagātīgais kultūras mantojums (noteikti – Vecrīga un vēsturiski apskates objekti), restorānu un ēdienu daudzveidība, iespējas atpūsties pie Baltijas jūras, kā arī SPA un labsajūtas pakalpojumi.

No visiem aptaujātajiem Norvēģijas lielo pilsētu iedzīvotājiem 11% Latvija asociējas ar restorāniem un gastronomiju, pamatā (8%) ar ēdieniem un virtuvi vispārīgā kontekstā.

Gandrīz katrs desmitais aptaujātais Norvēģijas iedzīvotājs norāda, ka viņiem nepieciešams vairāk informācijas par valsti (9%), lai būtu lielāka interese to apmeklēt. Tāpat starp dažādiem aspektiem, saistītiem ar piedāvājumu, iespējām un informāciju, tiek minēts, ka jābūt labām naktsmītnēm un interesantiem ceļojuma un ekskursiju piedāvājumiem (4%), kā arī labiem lidojuma savienojumiem ar Latviju un tiešajiem reisiem

Somija

Somijas lielo pilsētu iedzīvotāju vidū spontānās asociācijas ar Latviju kā ceļojuma galamērķi primāri veidojas saistībā ar izdevumiem (36%). Viņiem Latvija asociējas ar zemām, pieņemamām produktu un pakalpojumu cenām, arhitektūru un pilsētām (32%). Piektdaļa aptaujāto minējuši vispārīgas pozitīvas asociācijas, piemēram, vērtējot Latviju kā interesantu, skaistu valsti, ko ir vēlme apmeklēt (20%), kā arī klimatu un ģeogrāfiju (19%).

Aptuveni trešdaļa aptaujāto Somijas iedzīvotāju (31%) spontānā veidā izteikuši ar piedāvājumu, iespējām un informāciju saistītus iemeslus, kas viņus mudinātu ceļojuma nolūkā apmeklēt Latviju, 20% minējuši izdevumus un 19% dažādus vispārīgus iemeslus, piemēram, attīstītu infrastruktūru, ērtu iespēju atbraukt, interesi par valsti u.c.

95% aptaujāto Somijas iedzīvotāju Latvija asociējas ar arhitektūru un visvairāk – tieši ar Vecrīgu (79%). Trešdaļai ir asociācijas ar Art Nouveau arhitektūru (33%) un daudzveidīgām pilsētām (29%).

Patiku pret silto vasaras klimatu biežāk izrādījuši nestrādājošie respondenti (51%), tāpat viņi (50%) un arī respondenti vecumā no 60 līdz 75 gadiem (56%) vairāk kā citi norāda, ka Latvija ir pievilcīgs ceļojuma galamērķis vasarā. To, ka pa Latviju var ceļot jebkurā gadalaikā vairāk atzīmējušas sievietes (40%). Patiku pret auksto ziemu un sniegu biežāk izrādījuši jaunieši vecumā no 20 līdz 29 gadiem (14%).

Vācija

Ceļojumu uz Latviju vairāk apsver jauni cilvēki vecumā no 20 līdz 39 gadiem. Viņus interesētu māksla un kultūra (20 līdz 29 gadu grupā opera un balets vairāk kā citiem), tradīcijas un vēsture, restorāni un gastronomija, atpūta Latvijā ziemā, ģimenes aktivitātes (īpaši 30 līdz 39 gadu grupā uzskata, ka Latvijā ir labs piedāvājums ģimenēm ar bērniem).

Vislielāko interesi ceļojumam uz Latviju rosina vietējā arhitektūra un atpūta dabā.

Lai arī gados vecāki cilvēki (50-75 gadi) kopumā izrāda mazāku interesi ceļot uz Latviju, viņu skatījumā Latvijas priekšrocība un faktors, kas nostiprina interesi par valsti, ir Baltijas jūras piekraste un iespēja pie tās atpūsties.

Vecāka gadagājuma ceļotāji sagaida mierīgu, nesteidzīgu atpūtu vasarā, kad ir iespējams izbaudīt piekrasti, kultūras pasākumus un Vecrīgu.

Jauniešiem 20 līdz 29 gadu vecumā, kuri ceļojumu uz Latviju neapsvērtu, biežāk kā citās grupās iemesls ir iepriekšēja nepatīkama pieredze Latvijā. Tātad, lai arī interese šajā mērķa grupā ir augsta, jāpārliecinās, ka piedāvājums kopumā atbilst gaidām.

Zviedrija

Ceļojumu uz Latviju vairāk apsver vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, strādājošie, ar augstiem ienākumiem un augstāko izglītību. Piemēram, 30 līdz 39 gadus veco mērķauditoriju Latvijā interesētu aktīvā atpūta dabā (bez tam, viņus vairāk kā citus interesētu apmeklēt Latviju ziemā), kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi un ģimenes aktivitātes. Liela daļa šo respondentu kopā ar ģimeni ceļo reizi gadā vai biežāk.

Lielākā daļa aptaujāto Zviedrijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā nav apmeklējuši Baltijas valstis. No tiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir ceļojuši uz Eiropu, 22% ir bijuši Latvijā, 14% Lietuvā un 20% – Igaunijā

Kopumā Zviedrijas lielo pilsētu iedzīvotāju vidū spontānās asociācijas ar Latviju kā ceļojuma galamērķi primāri veidojas saistībā ar klimatu, ģeogrāfiju (26%) un arhitektūru un pilsētām (23%).

Latviju ar Vecrīgu biežāk asociē respondenti vecuma grupā no 50 līdz 75 gadiem (79-80%), ar augstāko izglītību (81%) un no divu cilvēku mājsaimniecībām (77%), bet daudzveidīgas pilsētas biežāk atzīmē jaunieši vecumā no 20 līdz 29 gadiem (34%).

Latviju ar restorāniem un gastronomiju biežāk kā citi saista aptaujātie vecumā no 20 līdz 29 gadiem (94%),

83% Zviedrijas lielāko pilsētu un metropoļu iedzīvotāju Latvija kā ceļojuma galamērķis asociējas ar atpūtu dabā, lielākoties, ar pieejamu Baltijas jūras piekrasti ar smilšainām pludmalēm un iespējām peldēties un atpūsties pie jūras (48%). Trešdaļa atzīmē, ka Latvijā ir daudz iespēju aktīvai atpūtai dabā, pateicoties pārgājienu maršrutiem, dabas takām, aktīvās atpūtas parkiem u.c.

Pētījumu veicis uzņēmums “RAIT Custom Research Baltic”.

Ko atklāj statistika

Jāpiebilst, ka šā gada aprīlī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 169 200 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 16,7% vairāk nekā 2022. gada aprīlī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 305,3 tūkst. nakšu, kas ir par 15,3 % vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli.

Šā gada četros mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 556 100 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 32% vairāk nekā 2022. gada pirmajos četros mēnešos, tomēr tas ir par 16,4% mazāk nekā 2019. gada pirmajos četros mēnešos, laikā pirms pandēmijas.

Šā gada aprīlī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,3% jeb 98,7 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 33,7% vairāk nekā pērn aprīlī, bet par 32,3% mazāk nekā 2019. gada aprīlī pirms pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, palielinājies par 29,4% un bija 185,9 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (15,4 tūkst.), Igaunijas (13,5 tūkst.), Somijas (8,4 tūkst.), Vācijas (7,2 tūkst.), Apvienotās Karalistes (5,9 tūkst.) un Polijas (5,5 tūkst.).

Lasiet arī: VIDEO | «Apguldīt vieglāk nekā apbedīt» – ar īpašu kampaņu mudinās nebraukt reibumā

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā – 80,1%, Jūrmalā – 5,6%, Mārupes novadā – 3,4%, Liepājā – 2,2 %, Daugavpilī – 1,5% un Siguldas novadā – 1,1%.