Foto: Ārlietu ministrija/Flickr

Uz Ārlietu ministriju piektdien, 30.septembrī, izsaukts Krievijas vēstnieks Latvijā Mihails Vaņins, lai iesniegtu viņam Ārlietu ministrijas protesta notu par okupēto Ukrainas teritoriju prettiesisko aneksiju un nosodītu Krievijas prezidenta lēmumu par šo teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Krievijas vēstnieku pieņēma divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Nils Jansons, informē Ārlietu ministrija.

Krievijas vēstniekam tika izteikts protests par Krievijas prezidenta lēmumu par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijas Federācijai, norādot, ka šāds lēmums ir klajš ANO statūtu un citu starptautisko tiesību normu pārkāpums. Tika uzsvērts, ka Latvija kategoriski neatzīst un nekad neatzīs šo Ukrainas teritoriju aneksiju. Tāpat tika norādīts, ka šim Krievijas solim būs turpmāka negatīva ietekme arī uz Latvijas un Krievijas divpusējām attiecībām.

Latvijas puse pauda nemainīgu un stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, prasot pārtraukt Krievijas īstenoto pilna mēroga agresiju pret Ukrainu.

Prettiesiskais lēmums par aneksiju tiek pieņemts laikā, kad Ukraina īsteno veiksmīgus pretuzbrukumus frontē, atbrīvojot plašas Ukrainas teritorijas no Krievijas okupācijas. Šis lēmums nekādā veidā neietekmē Ukrainas likumīgās tiesības atbrīvot un aizsargāt savu teritoriju no agresorvalsts okupācijas spēkiem. Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopole – tā ir Ukraina, norāda ministrijā.

Lasiet arī: VIDEO | Biedējošas līdzības – vai Putins vārdos un notikumu datumos kopē Hitleru?

Eiropas Savienība un citi līdzīgi domājošie partneri turpinās un pastiprinās spiedienu pret agresorvalsti Krieviju, tai skaitā ieviešot jaunas sankcijas.

Kā zināms, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētus, kuros teikts, ka Krievija «atzīst» okupētos Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus kā «neatkarīgus», vēsta ukraiņu ziņu medijs The Kyiiv Independent.

Šāds solis sekoja pēc tam, kad Krievija okupētajās teritorijās Ukrainā sarīkoja pseidoreferendumus, kuros  iedzīvotājiem no 23. līdz 27.septembrim bija jābalso par to, vai viņi vēlas, lai Žaporižjas un Hersonas apgabali «pievienotos» Krievijas Federācijai.

Saskaņā ar Krievijas iecelto amatpersonu teikto, otrdien, 27.septembrī, četros apgabalos balsu skaits, kas iegūts pēc rezultātu apkopošanas, svārstījās no 87% līdz 99,2% par labu tam, lai pievienotos Krievijas Federācijai.

Pseidoreferendumi sekoja pēc tam, kad Ukrainas bruņotie spēki veiksmīgi īstenoja negaidītu pretuzbrukumu, tādejādi izraisot haosu Krievijas karaspēka ierindās.