Foto: Pexels
Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens un ziemas saulgriežiem, kas nozīmē, ka rudens beidzas un sākas ziema. Lieli darbi padarīti un skaidrs, ka senie latvieši atzīmēja arī šos svētkus.
Kā zināms, latviešiem ir vareni daudz paražas, ticējumi un pat iemaņas zīlēšanā. Rīta kafija iepazīstinās ar dažiem no tiem.
TICĒJUMI
– Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs.
– Prusaki iznīkst, ja tiem Mārtiņos atsaka vietu šādiem vārdiem: “Sarkani kundziņi, uz priekšu vietas jums nav!”
LAIKA PAREĢOJUMI
– Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta un slapja.
– Ja Mārtiņdienā snieg, tad būs gara ziema.
– Ja ap Mārtiņiem ir skaidras naktis,tad tādas pašas tās būs vasarā apsiena laiku.
ZĪLĒŠANA
Šajā laikā tiek arī pastiprināti vērota daba un pat pareģota nākotne, īpaši uzmanību akcentējot uz jaunu meitu izprecināšanu.
– Mārtiņdienas vakarā, ejot gulēt, meitām brunči janomet istabas vidū – kas sapnī nāks tos pacelt, tas tad arī būs īstais precinieks.
– Mārtiņdienas vakarā meitām jāēd siļķes galvu, tad jāliekas gulēt. Kas sapnī dos ūdeni padzerties, tas būs līgavainis.
– Mārtiņdienas vakarā vajag trīs reizes skaitīt: “Svētais Mārtiņ, atminies, ko es šonakt vēlējos, redzēt savu mīļāko, paša Dieva izredzēto.
– Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns.
– Mārtiņa vakarā pirms gulētiešanas jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam vairs nedrīkst runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
– Mārtiņdienas vakarā katra meita nober zemē sauju graudu, ienes istabā gaili un palaiž vaļā, – pie kuras čupiņas tas sāks ēst, tā meita pirmā apprecēsies.
– Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrien uz sētu un ķer sētas mietus. Cik roku starpā paliek sētas mietu, tik gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem.
