Foto: Kārlis Dambrāns/Flickr
Latvijas Krievu savienība (LKS) pieteikusi mītiņu 22.augustā plkst 19.00 pret Rīgas atbrīvotāju pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā, sociālajā tīklā Facebook informē LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
“Mēs plānojam, ka tas būs legāli atļauts pasākums. Atļaus šo mītiņu vai neatļaus – tas ir atklāts jautājums,” norāda Mitrofanovs, paziņojot, ka savākti vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu pret pieminekļa nojaukšanu, kas nodoti Eiropas Savienības institūcijām. Tāpat LKS vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ar lūgumu rīkot referendumu attiecībā uz padomju režīmu slavinošo pieminekļu turpmāko likteni.
Prokremliskās partijas LKS biedri savulaik pat draudējuši ar karu, ja tiks aizskarts Uzvaras piemineklis.
“Mēģinājums pārvietot pieminekli kaut par milimetru būs līdzvērtīgs kara pieteikumam, kurā mēs gūstekņus neņemsim.” Šīs paziņojuma autors ir LKS padomes loceklis Jevgēņijs Osipovs. Citi locekļi un domubiedri aktīvi dalījās ar šo tekstu sociālajos tīklos, kas oriģinālā publiskots 2013.gadā, taču tagad atkal celts gaismā.
Lasiet arī: Saskaņa neatbalsta ideju pārtraukt Latvijas Krievu savienības darbību
Kā vēstīts, arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš vilcinās demontēt okupācijas varu slavinošus pieminekļus.
“Daugavpils domes rīcība arvien vairāk izskatās pēc likumā noteiktā pienākuma demontēt okupācijas varu slavinošos objektus sabotāžas un padomju okupācijas “varoņu” aizstāvēšanas, kas šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši satraucoša situācija. Dome nedrīkst kavēties ar likuma ievērošanu, un sagaidām, ka pašvaldība šīs nedēļas laikā iesniegs ministrijā rīcības plānu objektu demontāžai. Vēlos uzsvērt, ka ministrija nevilcināsies rīkoties, lai gādātu par likumā noteikto normu izpildi,” norādījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Kā zināms, šā gada 14.jūlija sēdē Ministru kabinets identificēja virkni padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu, kas jānojauc, un to demontāža jāveic ne vēlāk kā līdz šā gada 15.novembrim. Latvijas teritorijā ir identificēti kopskaitā 69 demontējami objekti, kas atrodas Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu, Bauskas, Ogres, Ludzas, Krāslavas, Mārupes, Saldus, Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Balvu, Augšdaugavas un Madonas novadā, kā arī Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.