Šāds vēlēšanu iznākums uzskatāms par pazemojošu Mejas sakāvi, jo viņa pirmstermiņa vēlēšanas izsludināja nolūkā nostiprināt savas pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kuru sākums paredzēts 19.jūnijā.

Vēlēšanu izsludināšanas brīdī aptaujas liecināja, ka pie varas esošo konservatīvo pārsvars pār opozīcijā esošajiem leiboristiem pārsniedz 20 procentpunktus, un toriji varēja pat varēja cerēt uz aptuveni 100 vietu lielu vairākumu.

Taču tagad cerētās politiskās stabilitātes vietā Apvienoto Karalisti gaida politiskās neskaidrības periods, kas ievērojami vājinās Londonas pozīcijas sarunās ar Briseli.

Leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau aicinājis Meju atkāpties, taču viņa uzsvērusi, ka konservatīvo uzdevums esot nodrošināt valstī stabilitāti.

“Šobrīd vairāk kā jebkad valstij nepieciešams stabilitātes periods,” paziņojusi premjerministre. “Un gadījumā ja, kā liecina pazīmes, (..) Konservatīvā partija ieguvusi visvairāk vietu un, iespējams, visvairāk balsu, tad mums pienākas gādāt, lai jums būtu šāds stabilitātes periods.”

Tikmēr, jau reaģējot uz nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātiem, kas tika publicēti vēl ceturtdienas vakarā uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, britu mārciņas kurs piedzīvojis strauju kritumu.

Lai nodrošinātu absolūto balsu vairākumu, partijai jāiegūst vismaz 326 no 650 deputātu vietām, taču, kā liecina rezultāti, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas 643 vēlēšanu apgabalos, toriji uzvarējuši tikai 313 apgabalos, zaudējot vismaz 12 no 330 vietām, kuras tie kontrolēja līdzšinējā parlamenta sasaukumā.

Tajā pašā laikā leiboristi uzvarējuši 260 apgabalos, papildus iegūstot 29 vietas.

35 mandātus izcīnījusi Skotu Nacionālā partija (SNP), kas zaudējusi 21 mandātu, kamēr liberāldemokrāti ieguvuši papildus četras vietas, uzvarot 12 apgabalos.

Starp skotu nacionālistiem, kas zaudējuši savu mandātu, ir arī SNP bijušais līderis Alekss Salmonds, kura vadībā tika rīkot 2014.gada Skotijas neatkarības referendums.

Sakāvi cietis arī pašreizējais SNP līdera vietnieks Enguss Robertsons.

Tikmēr Skotijas toriju līdere Rūta Deividsone jau paziņojusi, ka atkārtotā neatkarības referenduma ideja, ņemot vēlā SNP lielos zaudējumus, “ir mirusi”.

Savu vietu Vestminsterā negaidīti zaudējis arī liberāldemokrātu līderis Niks Klegs, kurš laikā no 2010. līdz 2015.gadam ieņēma premjera vietnieka amatu konservatīvo un liberāldemokrātu koalīcijas valdībā.

Vēl desmit vietas ieguvusi Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), papildus izcīnot divus mandātus.

11 apgabalos uzvarējuši citu mazāku partiju pārstāvji, tostarp īru nacionālistu partija “Sinn Fein” izcīnījusi septiņus mandātus, velsiešu nacionālistu partija “Plaid Cymru” – četrus, bet “zaļie” – vienu.

Kopumā par konservatīvajiem balsojuši 42,4% britu, bet par leiboristiem – 40,2%, kamēr liberāldemokrāti saņēmuši 7,1% balsu.

Tajā pašā laikā eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas pirms diviem gadiem parlamenta vēlēšanās ieguva 12,5% balsu un bija galvenais dzinējspēks kampaņā par izstāšanos no ES, šajās vēlēšanās spējusi izcīnīt tikai 1,9% balsu un zaudējusi savu vienīgo pārstāvi Vestminsterā.

Tomēr, neskatoties uz relatīvi vājo kopējo konservatīvo sniegumu, pati Meja tikusi parlamentā pārvēlēta ar lielāku balsu skaitu nekā 2015.gada vēlēšanās.

Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, Lielbritāniju turpmāk nāksies vadīt vai nu koalīcijas, vai mazākuma valdībai, kas var novest pie vēl vienām pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu prese vēlēšanu iznākumu jau novērtējusi kā “politisko katastrofu”, un eksperti atzīst, ka Meja smagi pārrēķinājusies, izsludinot vēlēšanas trīs gadus pirms paredzētā termiņa.

Acīmredzami pēc šīs neveiksmes uz Meju pieaugs spiediens, daudziem opozīcijā un arī pašas politiskajā nometnē pieprasot viņas atkāpšanos.