Foto: Flickr.com/Valsts kanceleja

Viedokļa raksts

Krišjānis Kariņš kā valdības vadītājs nav bijis uzdevumu augstumos. Premjers ne reizi vien parādījis, ka nespēj ne stingru roku vadīt savu ministru darbu, ne arī turēt paša dotos solījumus.

Kariņa valdībā nomainījušies četri ministri, un premjers pašapmierināti ziņo, ka “ceļam un celsim mūsu valsti saulītē”. Tomēr līdz šim ar “saulneša” lomu Kariņam diez ko nav veicies – pandēmijas laikā (un arī iepriekš) Latvijas ekonomikai klājies daudz sliktāk, kā Lietuvai un Igaunijai, arī iedzīvotāju ienākumu līmeņa ziņā kaimiņvalstis mūs apsteidz, turklāt vidējais ienākumu līmenis mūsu valstī ir par trešdaļu zemāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Kariņa vārdiem runājot – draugi, nav labi!

Kariņš arī parādījis, ka diez ko nerēķinās ar paša iepriekš dotajiem solījumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Var dažādi vērtēt KPV.LV ministru darbu valdībā, taču neaizmirsīsim, ka šī partija 13.Saeimas vēlēšanās saņēma ievērojami lielāku mandātu skaitu (16) nekā Kariņa “Jaunā Vienotība”, kurai parlamentā ir vismazākais deputātu skaits – 8. Cita lieta, ka KPV.LV pati sev izraka bedri, sākot šķelties un dalīties ne sliktāk par amēbu, taču šoreiz stāsts ir par Kariņu, kurš čakli tecēja portfeļu kārotāju pavadā un varas pīrāga dēļ “uzmeta” iepriekšējo koalīcijas partneri.

Pēc tam, kad KPV.LV atsauca no ekonomikas ministra posteņa uz Nacionālo apvienību pārgājušo Vitenbergu, Kariņš izteicās, ka ministru portfeļu pārdale starp partijām iespējama, ja tam piekritīs visi koalīcijas partneri. Pēc tam premjers izpaudās, ka sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām tiks sāktas pēc 5.jūnija pašvaldību vēlēšanām. Taču tie visi izrādījās tukši vārdi – četras partijas portfeļus sadalīja nez kādās slepenās “pagrīdes” sarunās, un jau 3.jūnijā Saeima apstiprināja atjaunotās Kariņa valdības jaunos ministrus. Kur palika solītās sarunas, nav zināms.

Kariņš atradis arī grēkāzi, kam uzvelt atbildību par paša valdības neīstenoto ekonomikas attīstību, un, Kariņaprāt, tas ir tranzīts – tā pati nozare, kura pirms Kariņa uznāciena bija viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Tagad Kariņš izdomājis šai nozarei pārvilkt treknu svītru un ķerties pie viedās reindustrializācijas attīstības. Kuras rūpniecības nozares Kariņš plāno pārkārtot un kuras no tām vēlāk izrādīsies “viedi”, bet kuras “neviedi” pārkārtotas? Pagaidām tas izskatās tikai pēc lingvistiskām spēlēm bez jebkāda konkrēta seguma.

Haotiskie un nepārdomātie Kariņa valdības lēmumi gan Covid-19 kontekstā, gan citos jautājumos noveduši tiktāl, ka Kariņa valdības vērtējums vairs nav slikts, bet ļoti slikts.