Gatis Eglītis. Valsts kanceleja/State Chancellery/Flickr

“Jaunā konservatīvā partija” (JKP) paziņojusi līderus nākamā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Partija darbam Eiropā izvirzījusi trīs nozīmīgus nacionālās politikas kandidātus: Tāli Linkaitu, Liānu Langu un Gati Eglīti.

“Nākamgad apritēs 20 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Mēs, JKP, uzskatām, ka līdzšinējie Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas nav spējuši panākt straujāku Latvijas ekonomikas attīstību un taisnīgu iekļaušanos Eiropā. Kādam rūpējis pašlabums, kādam Krievijas intereses, vēl kādam partijas intereses, vai vienkārši, bijis slinkums darīt. Tas ir jāmaina. Tāpēc esam gatavi strādāt izaugsmei, apzinoties, ka par Latvijas interesēm ir jācīnās daudz dinamiskāk nekā tas darīts līdz šim,” informē politiskais spēks.

JKP ir izvirzījusi piecas galvenās prioritātes: nacionālās intereses pāri visam; birokrātijas mazināšana: migrācijas politikas maiņa; latviešu valodas aizsardzība un viegla uzņēmējdarbība.

JKP līderi Eiropas Parlamenta vēlēšanām:

Tālis Linkaits

Bijis 13.Saeimas deputāts un satiksmes ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā. Ekonomists un transporta eksperts. Pirms pievienošanās JKP ilgus gadus vadīja Baltijas jūras reģiona valstu telpiskās plānošanas un attīstības sadarbību (VASAB). Bija eksperts un projektu vadītājs attīstības sadarbības projektos Serbijā, Melnkalnē, Alžīrijā, Lībijā, Kosovā un Moldovā.

Tālis Linkaits ir piedalījies nacionālās aviokompānijas “airBaltic” dibināšanā. Strādājis Ekonomikas ministrijā un Privatizācijas aģentūrā. Sabiedriskā transporta entuziasts, vilcienu satiksmi sauc par transporta sistēmas mugurkaulu, ir aktīvs pasažieris. Viņam, vadot Satiksmes ministriju, izdevās panākt, ka arī Latvijā beidzot būs moderni, Eiropas līmeņa elektrovilcieni.

Viņš savulaik piedalījās rīdzinieku kampaņā pret “Kapu tramvaju”, bijis Rīgas-Pierīgas mobilitātes plāna iniciators, ir zaļo dzelzceļu kustības atbalstītājs. Aizraujas ar pilsētvides (urbānām) pastaigām, atbalsta savu skolu – Rīgas Valsts 1.ģimnāziju.

Tālis Linkaits komentē: “Mēs esam stingri apņēmušies un gatavi mainīt līdzšinējo Latvijas kā Eiropas “sūnu ciema” situāciju. Ir pilnīgi nepieņemami, ka Latvijas deputāti jau divdesmit gadus ir Briselē, bet viņu darbs valstij nav nesis augstus ekonomikas sasniegumus un būtisku iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos. Latvijā aizvien ir milzīga nevienlīdzība, aizvien esam dalībvalstu lejasgalā, lai arī solīts ticis daudz. Mūsu kaimiņi ir tikuši tālāk. Tā turpināt nevar. Tāpēc mūsu mērķis ir nodrošināt, lai Latvija Briseles gaiteņos tiek pārstāvēta ar jaunu spēku, gudru un taisnīgu nākotnes redzējumu, un daudz aktīvāku cīņu par mūsu valsts interesēm.”

Liāna Langa

Dzejniece, publiciste un sabiedriska aktīviste. Kopā ar JKP viņa ir no 2018.gada. Kopš 2022.gada maija viņa ar panākumiem vada sabiedrisku kampaņu #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Tās laikā latviskotas visu pašvaldību, daudzu institūciju un komercstruktūru tīmekļvietnes un publiskā saziņa, kā arī panāktas pārmaiņas politiķu un sabiedrības izpratnē par rusifikācijas postošajām sekām un nepieciešamību tās novērst.

2014.gadā, kad Krievija uzbruka Ukrainai un okupēja Krimu, Liāna Langa bija autore sabiedrības pārstāvju vēstulei Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, aicinot izvietot NATO bāzes Baltijas valstīs. 2015.gada 16.martā viņa organizēja piketus pie Vācijas un Krievijas vēstniecībām, lai atgādinātu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto prettiesisko rīcību okupētās Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā.

Liāna ir piecu dzejoļu krājumu, prozas grāmatas, operas un mūzikla libretu, dokumentālas filmas un daudzu publicistisku rakstu autore. Saņēmusi vairākas Gada balvas literatūrā un Dzejas dienu balvas. 2016.gadā ar dzejas lasījumu uzstājusies ASV Kongresa bibliotēkā.

Liāna Langa neatlaidīgi uzskata, ka Eiropai ir jāpārvērtē migrācijas politika un liberālisma idejas, ka sīvāk jācīnās par dalībvalstu nacionālo valodu un kultūru. Viņa vēlas panākt, lai starptautiskā līmenī Eiropā izvērtētu komunisma un PSRS totalitārisma noziegumus. Liāna Langa komentē: “Eiropai pienācis laiks pavērst skatienu veselā saprāta virzienā, un sākt izvērtēt migrācijas politikā pieļautās kļūdas, kas izraisījušas krīzi daudzās ES valstīs, kā arī tās modernā liberālisma idejas, kuras ir sakņojušās ilūzijās par cilvēka un sabiedrības dabu. Manuprāt, ir laiks arī komunisma un PSRS totalitārisma noziegumu izvērtēšanai starptautiskā tribunālā.”

Gatis Eglītis

Jaunās paaudzes politiķis. Kopš 2022.gada novembra ir JKP priekšsēdētājs, bijušais labklājības ministrs un 13.Saeimas deputāts. Vadījis Saeimas Eiropas lietu komisiju un pārstāvējis Latviju NATO Parlamentārajā asamblejā. Gatis Eglītis ir vienīgais Latvijas politiķis ar desmit gadu darba pieredzi Eiropas institūcijās Briselē, strādājot atbildīgos finanšu amatos. Viņš zina kā tiek panākti lēmumi Eiropas Komisijā, Padomē un Eiropas Parlamentā, būtu efektīvs cīnītājs par Latvijas nacionālajām interesēm.

Viens no svarīgākajiem sasniegumiem labklājības ministra amatā bija vēsturiski lielākais pensiju pielikums 2022.gadā, kad pensijas pieauga vidēji par 70, 80, 100 eiro mēnesī. Tāpat ministrēšanas laikā ieviesa IIN neapliekamo minimumu algām un pensijām 500 eiro apmērā, būtiski palielināja ģimenes valsts pabalstus, minimālo algu, un uzsāka hospisa pakalpojumu.

Dzimis Dobelē. Mācījies ekonomiku un starptautiskās attiecības. Precējies, trīs bērnu tēvs. Pārvalda angļu, dāņu, krievu un itāļu valodas. Apmeklējis aptuveni 100 valstis, informē politiskais spēks.

Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Gatis Eglītis īpaši iestājas par nacionālo interešu aizsardzību, uzsverot, ka Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā beidzot ir jācīnās par reālu ietekmi un atbalstu, it īpaši lauksaimniecības jomā.

Gatis Eglītis: “Briseles un Strasbūras varas gaiteņos ir daudz aktīvāk jācīnās par Latvijas nacionālajām interesēm. Mums nav akli jātic visam, ko atskaņo jau divdesmit gadus tur sēdošie “Jaunās Vienotības” deputāti. Visa JKP komanda esam gatavi strādāt ar Eiropas Komisiju un Padomi, lai panāktu taisnīgu Eiropas naudas sadali lauksaimniekiem, lai deldētu Eiropas fondu birokrātisko slogu, lai atteiktos no obligātām imigrācijas kvotām un “zaļā kursa” pārmērībām. Ir jānotiek kvalitatīvai paaudžu maiņai Latvijas pārstāvībā Eiropas Parlamentā.”

Lasiet arī: Par teju miljonu atjaunoti Latvijas Radio ēkas logi

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!