Latvijas simtgades programmā iekļauti vairāk nekā 800 pasākumi, šodien Latvijas simtgades svinību programmas preses konferencē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNKK).

Viņa norādīja, ka darbs pie simtgades plāna ir noslēdzies un tas ir iesniegts valdībā apstiprināšanai.

Melbārde sacīja, ka simtgades svinībās paredzētas vairāk nekā 300 nacionālas nozīmes norises, vairāk nekā 100 Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīti projekti un vairāk nekā 400 pašvaldību iniciētas norises, lai gan Melbārde piebilda, ka norises, ko veido latvieši Latvijā un ārvalstīs, nav iespējams izteikt skaitļos, jo tādu ir daudz. Latvijā darbojas 119 novadu simtgades svinību koordinatori, kā arī vismaz 40 pašvaldībās patlaban izstrādāti vietējo simtgades svinību norišu plāni.

Pēc ministres paustā, simtgades svinības piecu gadu laikā tiks strukturētas daļās, kas katra apliecina Latvijas būtību attiecīgajā gadā pirms 100 gadiem. Katram gadam piešķirts savs nosaukums, kas raksturo Latvijas vēsturisko būtību. 2017.gadam piedēvēts nosaukums “Griba”, jo tieši pirms simts gadiem bija izšķiršanās laiks par Latvijas nākotni, 2018.gadam dots nosaukums “Dzimšana”, jo 1918.gads bija lielo pārmaiņu laiks. 2019.gads tiek dēvēts par “Varonības” gadu, jo par spīti Baltijas landesvēra un lielinieku karaspēka ielenkumam tika dibināta Latvijas Republika.

Vienlaikus par godu pirmajam Latvijas parlamentam un pirmajam prezidentam Jānim Čakstem 2020.gads nosaukts “Brīvības” gadu, bet 2021.gads – par “Augšanas” gadu, kas tā dēvēts, jo 1921.gadā Latvija ieguva starptautisku atzinību.

Tāpat Melbārde atzīmēja, ka simtgades svinību kontekstā būtiskas ir paliekošas vērtības, tāpēc, gatavojoties svinībām, notiek kultūras telpas sakārtošana un infrastruktūras uzlabošana, tāpat tiks izdota Latvijas Nacionālā enciklopēdija, vairākas filmas, grāmatas, tūrisma maršruti un citas Latvijai paliekošas vērtības.

Latvijas robežsardzes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšnieks Oskars Indriksons pastāstīja, ka Latvijas simtgades svinības tiks atklātas 2017.gada 4.maijā ar akciju “Apskauj Latviju”. Akcijas laikā no četriem tālākajiem Latvijas punktiem tiks stādīti 100 ozoli gar Latvijas robežu.

Latvijas svinību norises tiks veidotas arī pēc dzimšanas dienu rituālu analoģijas, kas sastāv no piecām savstarpēji saistītām un papildinošām daļām jeb cikliem – Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes, valstiskuma veidošanās ceļi, draugi un kaimiņi, rotāšana un dāvanu gatavošana, kā arī dzimšanas diena un dāvanu pasniegšana.

Simtgades notikumus un aktivitātes iniciē un kopā ar sadarbības partneriem īsteno gan valsts pārvaldes iestādes, gan nevalstiskās organizācijas un neformālo interešu un domubiedru grupas – kopumā vairākos simtos diskusiju iesaistījušies vairāk nekā 5000 cilvēku Latvijā un ārpus tās. Turklāt 40 darba grupu un to apakšgrupu diskusijās radīts vairāk nekā 700 ideju svinību norisei.

Jau ziņots, ka Latvijas valsts simtgades svinības notiks no 2017. līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir “Es esmu Latvija”, uzsverot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

 


Info: BNS

Foto: pexels

Saistītās tēmas: LatvijasSvētkisimtgade

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube