Lielbritānijas prasības par netraucētu piekļuvi Eiropas Savienības (ES) vienotajam tirgum, vienlaicīgi ierobežojot imigrāciju no bloka dalībvalstīm, ir intelektuāli neiespējamas, paziņojis Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Viņš komentēja Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona Čehijas laikrakstā “Hospodarske noviny” pausto viedokli, ka Lielbritānijai, iespējams, vajadzēs atstāt Eiropas muitas savienību, bet tā tomēr varēs saglabāt “brīvu tirdzniecību” ar ES dalībvalstīm.

“Viņš saka lietas, kas ir intelektuāli neiespējamas, politiski nesasniedzamas,” intervijā britu raidorganizācijai BBC otrdien uzsvēra Deiselblūms, kurš ir arī Nīderlandes finanšu ministrs.

“Es nedomāju, ka viņš britu tautai piedāvā godīgu skatījumu uz to, kas ir pieejams un ko var panākt šajās sarunās,” paziņoja ministrs.

ES muitas savienība ir brīvas tirdzniecības zona, kas nosaka kopīgus tarifus precēm, kas tiek ievestas ES. Muitas savienībā ir arī Turcija, kas nav ES dalībvalsts.

ES un Lielbritānijas ekonomika būs “sliktākā situācijā” pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, sacīja Deiselblūms, piebilstot, ka britu aiziešana būs “solis atpakaļ”.

“Lielbritānija būs ārpus iekšējā tirgus, un būs daži kavēkļi,” atzina ministrs.

“Šajā situācijā neviens nebūs uzvarētājs. Visi tajā zaudēs, un labākajā gadījumā, ja mēs noliekam malā visas emocijas un cenšamies panākt vienošanos, kas abām pusēm būtu vismazāk kaitējoša, mēs varam samazināt kaitējumu,” viņš uzsvēra.

“Mēs varam darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai mazinātu kaitējumu, bet tas būs solis atpakaļ, un Borisam Džonsonam vajadzētu sākt runāt par to,” paziņoja Eirogrupas vadītājs.

Briti par izstāšanos no ES nobalsoja referendumā 23.jūnijā. Viens no svarīgākajiem faktoriem balsošanā par izstāšanos bija plašā imigrācija no citām ES dalībvalstīm.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka vēlas samazināt imigrāciju no ES, vienlaicīgi saglabājot “maksimālu” piekļuvi ES vienotajam tirgum. ES līderi šādu pieeju ir noraidījuši, uzverot, ka Lielbritānijai vajadzēs saglabāt pārvietošanās brīvību.

Meja atklājusi, ka grib Lisabonas līguma 50.pantu iedarbināt līdz nākamā gada marta beigām, sākot divus gadus ilgu izstāšanās procesu.

Foto: reuters