Vārds “utopija”, kas no grieķu valodas tulkojams kā “nekur”, ir kļuvis par nesasniedzama ideāla simbolu. Zinātnieks un rakstnieks Alans Māršals projekta “Ekotopija – 2121″ ietvaros pareģojis nākotni, kāda tā varētu būt pēc aptuveni 100 gadiem.

Ņemot vērā zinātnieka prognozes, 21. gadsimta beigās aptuveni 80% pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās, tomēr šīs pilsētas spēs izdzīvot tikai tad, ja cilvēki rūpēsies par apkārtējo vidi, nevis tikai dos priekšroku savām prioritātēm. Katrai no pilsētām būšot savs kultūras mantojums un to scenāriji būšot ļoti individuāli.

Lūk, ieskats dažās no nākotnes utopijas pilsētām pēc projekta “Ekotopija – 2121″ scenārija.

Akra

Akra, kas ir Ganas galvaspilsēta, katru gadu tiek pakļauta postošiem plūdiem. Klimata pārmaiņu reibumā, kā arī nekontrolētās būvniecības un atkritumu uzglabāšanas rezultātā situācija kļūšot vēl sliktāka. Šeit iedomātajā nākotnē iedzīvotāji būvēs mājas kokos virs plūdiem un metāllūžņu materiāliem. Šobrīd Gana strauji piedzīvo atmežošanu, taču nākotnē cilvēki rūpēsies par vidi, neļaus naftas uzņēmumiem un meža izcirtējiem bojāt viņu apkārtni, un mežu platības pamazām tiks atgūtas.

Londona

2121. gada vasarā – ekonomiskās lejupslīdes periodā simtiem tūkstošiem pensionāru ar saviem mazbērniem izies Londonas ielās, lai protestētu pret pensiju samazināšanu un izglītības dotāciju, bloķējot visu pilsētu. Londonas centrs tiks pārveidots par ekoloģisku ciematu, ko apdzīvos vakantie biroji, skvēri un ielas, kas nodarbosies ar videi draudzīgu produktu ražošanu.

Losandželosa

Agrāk šo pilsētu bija pārņēmis plašs metro tīkls, taču automašīnu ražotāji, veidojot sazvērestības, sistemātiski izpirka šos tīklus un ar laiku slēdza. Kad līdz gadsimta beigām pasaules naftas rezerves tiks izsmeltas, automašīnas un metro kļūs bezjēdzīgs, un cilvēki atgriezīsies Losandželosas ielās kā gājēji. Neizmantotā šosejas daļa tiks pārvērsta par ziedēšanas aleju, kas būs paredzēta gājējiem un velosipēdistiem. Nevajadzīgās automašīnas kļūs par daļu no celtniecības blokiem, lai sāktu veidot īpašu, jaunu arhitektūras stilu. Cilvēki dzīvos mazās kopienās un būs cieši saistīti savā starpā.

Salto del Guairá

Guairas ūdenskritums gar Paragvajas un Brazīlijas robežu bija īsts dabas brīnums. Tā skaņa ir dzirdama vairāku kilometru tālumā un daudzus gadus, ūdenskritumam piesaistot tūristus, veicinot Paragvajas ekonomiku blakus Salto del Guaira. Ūdenskrituma dēļ tikšot izveidota hidroelektrostacija. Tomēr 2121. gadā dambis sabruks, un vietējie iedzīvotāji atkal kļūs par meistariem viņu pašu zemē. Viņi atjaunos ūdenskritumu un pārvērtīs savas mājas par skaistu eko pilsētu, kas atkal piesaistīs tūristus no visas pasaules.

Tokija

Pēc sprādziena kodolreaktora nometnē radioaktīvs mākonis būs pārklājis Tokijas pilsētu. Visi iedzīvotāji tiks evakuēti, izņemot pašus spēcīgākos, kas dzīvos mājās, kuras būs aizsargātas ar radiācijas piltuvēm. Viss, ko šie cilvēki ēdīs un dzers, tiks saražots un pārstrādāts mājas apstākļos. Izejot no mājām, viņiem būs nepieciešams vilkt aizsargtērpu. Tokija vairs nebūs rosīga metropole, kas izraisa stresu to iedzīvotājiem. Atgriezīsies arī savvaļa, tiesa gan, mutācijas formā.