Kā ziņo Independent, Zviedrijā eksperiments ar sešu stundu garo darbdienu, pēc divu gadu izmēģinājuma laika, ir iegājis strupceļā.

Gēteborgas Pansionāta darbinieki, kuriem divu gadu garumā laimējies piedalīties eksperimentā, ir visai apbēdināti. Kaut gan vietējie politiķi uzskata, ka darba dienas saīsināšana izrādījās pārāk dārga izprieca, daudzi darbinieki pamanīja, ka viņu veselība ir uzlabojusies, bet pacientu aprūpes kvalitāte ir paaugstinājusies.

Šīs sociālās iestādes direktors arī uzskata, ka šāds darba grafiks ir daudz izdevīgāks. “Iestādē kļuva mierīgāk. Daudzi no mūsu pacientiem cieš no Alcheimera slimības. Un agrāk darbinieki izjuta pastāvīgu stresu, kas atspoguļojās attiecībās ar radiniekiem mājās. Un šodien mēs varam pieņemt darbā vairāk cilvēku, izveidot jaunas darba vietas. Turklāt cilvēki retāk ņem slimības lapu.”

Taču viss nav tik vienkārši. Lai 68 medmāsām dotu iespēju strādāt 30 stundas nedēļā 40 stundu vietā, pilsētai jāpieņem vel 17 darbinieki, kas prasīs papildu izmaksas – vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Gēteborgas mērijai, kas ir otrā lielāka Zviedrijas pilsēta, tas ir pārāk dārgi. Eksperiments pagaidām nav pārliecinājis pilsētas valdību. Lūk, ko vel jūnijā teica Gēteborgas mēra aizvietotājs: “Mēs esam atbildīgi par 53 000 pilsētas darbiniekiem. Tāpēc, ja 53 tūkstoši cilvēku strādās tikai 6 stundas dienā, bet algu saņems par iepriekšējām 8, tad skaitiet paši. Mums būs nepieciešams vairāk darba roku, vairāk personāla, un mums pat vajadzēs strādāt vairāk.”

Neskatoties uz neveiksmi, Sociālās aizsardzības departamenta vadītājs Daniels Bernars ir pārliecināts, ka sešu stundu darba dienas priekšrocības vainagosies ar panākumiem, kaut arī – ne uzreiz: “Ieskatieties nedaudz tālāk! Ja ņemam valsts ekonomikas sektoru kopumā, mēs veidojam vairāk darba vietu, mēs saīsinām atalgojumu par slimības lapām un paaugstinām pakalpojumu kvalitāti.  Man liekas dabīgi soļi, kas tiek virzīti uz labākas darba vides sakārtošanu, sniedzot iespēju izvaidot stabilu darba tirgu – kad cilvēki strādā labākos nosacījumos, nekā tagad.”

Turklāt darba stundu saīsināšana var būt rentabla arī īsākā perspektīvā. To pierādīja arī Gēteborgas  automašīnu Toyota rūpnīca, kas vēl pirms 15 gadiem ieviesa samazinātas darba stundas saviem darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par svarīgākām sfērām. Un kas pārsteidz visvairāk – neviens nav žēlojies!

Foto: pexels