Pēc lielākā nelegālās migrācijas ceļa nobloķēšanas no Tuvajiem Austrumiem Eiropas Savienība (ES) šonedēļ aplūkos iespējas samazināt nelegālo imigrāciju arī no Ziemeļāfrikas piekrastes.

ES trūkst uzticama partnera Lībijā, kas kļuvusi par starta vietu lielākajai daļai nelegālo imigrantu, kas šķērso Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā, apliecināja avoti ES un eksperti, piebilstot, ka arī citas Ziemeļāfrikas valstis neizrāda vēlmi sadarboties.

Eiropas Komisija (EK) trešdien gatavojas nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem šī jautājuma risināšanā, un ceturtdien un piektdien ministri tos apspriedīs sarunās Maltā.

Pateicoties ES un Ankaras līgumam, nelegālo imigrantu plūsma no Turcijas uz Grieķiju pagājušā gada pavasarī jūtami saruka, taču vienlaikus aktivizējās cilvēku kontrabandas maršruts no Lībijas uz Itāliju.

Itālijā pagājušajā gadā ieradās vairāk nekā 180 000 nelegālo imigrantu, pārspējot 2014.gada rekordu – 170 000.

Maltas premjerministrs Džozefs Muskats pirms divām nedēļām brīdināja, ka Vidusjūru pavasarī centīsies šķērsot rekorddaudz nelegālo imigrantu, un aicināja ES sadarboties ar Lībiju, lai panāktu nelegālās imigrācijas plūsmas apturēšanu.

Eiropa var izvēlēties starp to, lai “mēģinātu kaut ko darīt tagad, vai arī steidzamības kārtā tikties aprīlī, maijā un mēģināt tikt galā tad”, skaidroja Muskats.

Malta, kas ir ES prezidējošā valsts, uzskata, ka ES varētu noslēgt vienošanos ar Lībiju, kas līdzinātos ES līgumam ar Turciju. Tomēr, ņemot vērā nestabilo situāciju Lībijā, to būs grūti panākt.

Haoss Lībijā iestājās pēc vairākas desmitgades valdījušā pulkveža Muamara Kadafi režīma gāšanas 2011.gadā. Vienotas valdības joprojām nav, un ANO atbalstītais Lībijas vienotības kabinets cīnās par varu ar konkurējošo administrāciju Lībijas austrumos.

Lai apturēt nelegālo imigrantu kontrabandu no Lībijas, ES 2015.gadā Vidusjūrā sāka jūras spēku misiju “Sofija”, bet tai joprojām liegts darboties Lībijas teritoriālajos ūdeņos.

Rezultātā misija ir tikai daļēji efektīva, jo kontrabandisti pamet cilvēkus, tuvojoties starptautiskajiem ūdeņiem, ļaujot tiem laivās dreifēt tālāk, norādīja kāds Eiropas diplomāts.

Malta ierosinājusi ES apmācīt un apgādāt ar ekipējumu Lībijas krasta apsardzi, lai tā izveidotu “aizsardzības līniju” jūrā un atgrieztu migrantus krastā, kur tie pēc tam tiktu uzņemti ES saskaņā ar starptautiskām tiesībām, liecina aģentūras AFP rīcībā nonākušais ierosinājuma projekts.

Galvenā problēma ir uzticama partnera trūkums Lībijā, un tādējādi ES, visticamāk, būs spiesta mēģināt sadarboties ar valstīm, caur kurām migranti dodas uz ziemeļiem, norādīja avoti ES.

ES vairumu imigrantu no Āfrikas uzskata par tā dēvētajiem ekonomiskajiem migrantiem, kuri ir jādeportē atpakaļ uz to izcelsmes valstīm.

ES veiksmīgā sadarbība ar Nigēru un ANO Starptautisko migrācijas organizāciju (IOM) likusi izskanēt aicinājumiem Briselei noslēgt līdzīgas vienošanās arī ar Čadu, Mali, Nigēriju un Sudānu.

ES jau ir vispārējas vienošanās ar Senegālu, Mali, Nigēriju, Nigēru un Etiopiju, kas paredz apturēt cilvēku plūsmu uz Eiropu.

Tomēr, neskatoties uz Eiropas spiedienu, Āfrikas valstis vairās no tuvākas sadarbības ar ES.

Domnīcas “Carnegie Europe” eksperts Stefans Lēne norādīja, ka ES pieeja neatzīst faktu, ka Āfrikas valstīm migrācija ir pozitīva lieta, jo aizbraukušie sūta naudu saviem tuviniekiem uz dzimteni, kā arī aizplūst prom cilvēki, kas var politiski destabilizēt valsti.

ES vajadzētu piedāvāt legālus migrācijas kanālus apmaiņā pret sadarbību, bet tas diez vai notiks, ņemot vērā Eiropā augošo pretestību imigrācijai, norādīja cits eksperts.

 


Foto: wikipedia

Saistītās tēmas: ESimigrācijaLībija

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube