Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Vācijai un pārējām dalībvalstīm, kas ES budžetā iemaksā vairāk nekā no tā saņem, būs jāpalielina iemaksas, otrdien intervijā laikrakstam “Handelsblatt” paziņojis ES budžeta komisārs Ginters Etingers.

Tomēr komisārs uzsvēra, ka šīs valstis nav gatavas nosegt visu Lielbritānijas daļu.

Tai pat laikā Etingers norādīja, ka Polija un citas lielākās labuma guvējas nepiekritīs iemaksu palielināšanai, ja atbalsts vājajiem reģioniem gadā tiks samazināts par deviņiem miljardiem eiro.

“Būs jāatrod kompromiss,” uzsvēra komisārs.

Migrantu krīze, kolektīvās aizsardzības ieceres un cīņa pret terorismu rada papildu finansiālo slogu bloka budžetam, kādēļ ES var izšķirties samazināti izdevumus tradicionālajās jomās, tostarp subsīdijas lauksaimniekiem.

Etingers sacīja, ka neatbalsta ideju par īpaša nodokļa ieviešanu ES budžeta segšanai. Tā vietā daļu no budžeta līdzekļiem varētu iegūt no degvielas nodokļa dalībvalstīs.

Komisārs intervijā “Handelsblatt” sacīja, ka tie varētu būt “viens vai divi centi par litru”.

Etingers arī norādīja, ka pēc izstāšanās no bloka Lielbritānija turpinās finansēt ES projektus, kuru tapšanā piedalījusies.

“Britu iemaksas ES budžetā nebeigsies pēkšņi,” uzsvēra komisārs.

Brisele pašreiz gatavojas lemt par nākamā daudzgadu budžeta izdevumu sadalījumu. Budžets paredzēts periodam no 2021. līdz 2027.gadam.

Etingers arī sacīja, ka “Breksits” var būt iespēja samazināt ES budžeta termiņu no esošajiem septiņiem gadiem līdz pieciem, ko jau sen vēlas panākt Eiropas Parlamenta likumdevēji, jo tad budžeta termiņš atbilstu viņu amata termiņam.

Viņš piebilda, ka ES varētu nākamo budžeta periodu sākt 2020.gadā, nevis 2021.gadā, kā paredzēts šobrīd.