Pēdējā laikā dažādos interneta portālos un sociālajos tīklos popularizējušās mēmes par kurzemniekiem. Šajās mēmēs uzsvērts ir kurzemnieku runas stils, kad runājot tiek norautas galotnes daudziem vārdiem. Taču šie apgalvojumi nav gluži patiesi, jo lībiskajā dialektā runā tikai Kurzemes ziemeļu daļā un dažviet arī Vidzemes ziemeļos. Piemēram, Ventspils apkaimē šo izrunu saucu par ventiņu valodu.

Tātad tu kurzemniek`  i arī no Ainažiem vai no Rūjienas apkārtn`.

Lūk, šajā kartē labi redzams Latvijas dialektu ģeogrāfiskais izvietojums.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, un tā pieder  pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā — baznīcas dziesmu tulkojumi Vidzemes dialektā — ir no 1530. gada.

Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti, ko var sīkāk iedalīt atsevišķās izloksnēs. Lībiskais (tāmnieku) dialekts iedalās Kurzemes un Vidzemes izloksnēs. Vidus dialekts iedalās kursiskajās, zemgaliskajās un Vidzemes izloksnēs. Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskajās un nesēliskajās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidus dialekts, bet latgaliešu rakstu valodas — Latgales dienvidos runātās nesēliskās izloksnes.

Lībiskais dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Lībiešu valodai bija lielāka ietekme uz latviešu valodas lībisko jeb tāmnieku dialekta substrātu, nekā uz pārējiem latviešu valodas dialektiem Latvijā. Kurzemē vārdu beigās tiek atmesti īsie patskaņi, bet garie patskaņi tiek saīsināti. Visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas darbības vārdi. Cilvēku vārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm -els, -ans. Dialekts radies no līviem, kas asimilējoties sāka runāt latviešu valodā, iekļaujot tajā arī līvu valodas elementus.

Apceļojam Latviju un ieklausāmies mūsu valodas bagātīgajos dialektos!