Lielbritānija trešdien iesniegusi Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, tādējādi oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības (ES).

Deviņus mēnešus pēc pagājušā gada referenduma, kurā 52% britu atbalstīja tā dēvēto “Breksitu”, Lielbritānijas vēstnieks ES Tims Barovs personīgi nogādāja premjeres vēstuli Tuska birojā Briselē.

Pēc dokumenta saņemšanas Tusks paziņoja, ka jau tagad ES Lielbritānijas pietrūkst.

“Mums jau tagad jūsu pietrūkst. Nav iemeslu izlikties, ka šī būtu laimīga diena,” atzina Eiropadomes prezidents, piebilstot, ka ES mērķis uzsākamajās sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka ir “kaitējuma ierobežošana” un ES pilsoņiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm draudošo “izmaksu samazināšana”.

“Es neizlikšos, ka šodien būtu priecīgs,” atzina Tusks, tomēr piebilstot, ka paradoksālā kārtā “Breksitā” esot kaut kas pozitīvs. “”Breksits” mūs padara apņēmīgākus un vienotākus nekā iepriekš,” uzsvēra Eiropadomes prezidents.

Viņš norādīja, ka Eiropas Komisijai (ES) esot spēcīgs atlikušo 27 dalībvalstu mandāts aizstāvēt to intereses gaidāmo “grūto sarunu” gaitā. Taču vienlaikus Tusks atzina, ka sarunas nesola nekādus iespējamus ieguvumus.

Viņš arī paziņoja, ka ar saviem priekšlikumiem sarunu vadlīnijām viņš nāks klajā jau piektdien.

Tikmēr Meja tūlīt pēc vēstules iesniegšanas Briselei, uzstājoties ar runu parlamentā, paziņoja, ka tagad “ceļa atpakaļ nav”, un aicināja britus saglabāt nacionālo vienotību.

“Šis ir vēsturisks brīdis, no kura atgriezties pagātnē nav iespējams,” uzsvēra premjerministre. “Tagad ir laiks mums apvienoties, būt vienotiem.”

“50.panta procedūra tagad ir uzsākta, un saskaņā ar britu tautas gribu Apvienotā Karaliste aiziet no Eiropas Savienības,” deputātiem pavēstīja Meja, piebilstot, ka valdība rīkojas, pamatojoties uz “britu tautas demokrātiski pausto gribu”, un saskaņā ar parlamenta “nepārprotamo un pārliecinošo nostāju”.

Savā runā, kuru bieži pārtrauca ūjināšana no opozīcijā esošo deputātu puses, valdības vadītāja norādīja, ka Lielbritānija tagad atgūs kontroli pār imigrāciju, kas ļaus valstij turpmāk piesaistīt “spējīgākos un labākos” ieceļotājus.

Tikmēr jau šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo trīs miljonu ES pilsoņu status būs izstāšanās sarunu “sākotnējā prioritāte”, piebilda Meja.

“Mēs gatavojamies izmantot šo iespēju, lai veidotu spēcīgāku, taisnīgāku Lielbritāniju – valsti, kuru mūsu bērni un mazbērni leposies saukt par savām mājām,” uzsvēra premjere, piebilstot, ka Londona sarunās centīsies dibināt “jaunas, dziļas un īpašas attiecības” ar ES, kas būs balstītas sadarbībā tādās jomās kā drošība un tirdzniecība.

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka Lielbritānija tagad “pārņems kontroli pati pār saviem likumiem” un vairs nepakļausies ES tiesai.

“Mēs saprotam, ka Apvienotajai Karalistei, aizejot no ES, jārēķinās ar sekām. Mēs zinām, ka zaudēsim ietekmi pār noteikumiem, kas iespaido Eiropas ekonomiku,” vienlaikus atzina premjere.

Arī sešas lapaspuses garajā vēstulē par Lisabonas līguma panta iedarbināšanu, ar ko oficiāli tiek iesākts divus gadus ilgais izstāšanās sarunu periods, Meja izsvērusi, ka vēlas panāk “dziļas un īpašas” attiecības ar ES.

Viņa brīdinājusi, ka abām pusēm sarunās jāpieliek lielas pūles, lai nepieļautu to izgāšanos, taču vienlaikus paudusi pārliecību, ka ES un Lielbritānija, “protams, pārdzīvos”, ja sarunas būs neveiksmīgas un tām savstarpējā tirdzniecībā nāksies atgriezties pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas tarifiem.

“Tas nav iznākums, pēc kura kādai no pusēm vajadzētu tiekties. Tāpēc mums jāpieliek smagi pūliņi, lai izvairītos no šāda rezultāta,” savā vēstulē uzsvērusi Meja, kura vēl janvārī norādīja, ka “nekāda vienošanās ir labāka nekā slikta vienošanās”.

Savukārt opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins norādījis, ka viņa partija respektē britu tautas lēmumu izstāties no ES, taču vienlaikus brīdinājis, ka leiboristi liks valdībai atskaitīties par “katru soli”, ko tā spers izstāšanās procesa laikā.

Korbins atzina, ka “Lielbritānija rezultātā mainīsies”, taču uzsvēra, ka svarīgi ir tas, kā tā mainīsies.

Viņš brīdināja, ka valsti gaida “vēsturiska mēroga nacionālā katastrofa”, ja Meja nenodrošinās strādājošo tiesību aizsardzību.

Tikmēr liberāldemokrāti, kas kategoriski iestājas pret “Breksitu” norādījuši, ka Meja ir iedarbinājusi “notikumu ķēdi, kura mainīs valsti uz visiem laikiem”, un ka premjerministre šo soli spērusi bez “pienācīga plāna”.

Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds trešdien īsi pirms Mejas uzstāšanās sniegtā intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai BBC uzsvēris, ka nākamos divus gadus Apvienotā Karaliste joprojām būs pilntiesīga ES dalībvalsts un turpinās ievērot “tos pašus noteikumus un saistības”.

Viņš piebilda, ka Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu status šobrīd nekādā veidā nemainās.

Saskaņā ar Lisabonas līguma 50.pantu Lielbritānijas un ES sarunas ilgs divus gadus, un gadījumā, ja abas puses nevienosies par sarunu pagarināšanu, Apvienotā Karaliste bloku atstās 2019.gada 29.martā.

Sagaidāms, ka sarunas sāksies maija vidū, un Londona paziņojusi, ka tā vienlaicīgi vēlas vest sarunas par izstāšanos no ES un par jauno tirdzniecības līgumu starp abām pusēm, kamēr ES līderi uzstāj, ka abām sarunām jānotiek atsevišķi.

Sarunās būs jāatrisina arī tādi jautājumi kā pārrobežu drošības izkārtojums, Eiropas aresta orderis, to ES iestāžu pārvietošana, kuru mītnes šobrīd atrodas Lielbritānijā un Apvienotās Karalistes iemaksas ES ierēdņu pensiju fondā.

Dažas ES amatpersonas izteikušās, ka Lielbritānijas “izstāšanās rēķins” varētu sasniegt pat 60 miljardus eiro, taču Hamonds savā trešdienas intervijā brīdināja, ka šādu milzu summu pieprasīšana var kļūt par sarunu klupšanas akmeni.

Foto: reuters