Darbu ir sākusi sestā Purvīša balvas ekspertu darba grupa un nosaukusi pirmos trīs Purvīša balvas 2019 nominantus. Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2017. gada 31. martam. Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, ir nominējusi:

Ievu Epneri par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra” kim? laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.)

Nominācijas pamatojums: “Fascinē Ievas Epneres spēja jūtīgi un bez moralizēšanas iedziļināties mūsu visu kolektīvajā pagātnē. Reālu cilvēku atmiņu un sajūtu kolekcionēšanu, ar ko nodarbojās daudzi bijušā Austrumu bloka mākslinieki, viņa spēj “pacelt augstākā līmenī”, nezaudējot laikmeta elpu, realitātes skarbumu, kā arī personisku līdzdalību. Tomēr vispārliecinošāk izskan centrālais video darbs “Potom” (tulk. no krievu valodas – “vēlāk”), liekot aizdomāties par mūsu šķietami komfortablās un mierpilnās dzīves trauslumu,” izvēli pamato LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.

“Izstādē saliedēti dažādi mākslas veidi – gobelēns, fotogrāfija, instalācija, video darbs, fotogrāfijas, dokumentālais kino, – lai pēc iespējas visaptveroši, emocionāli un reizē objektīvi izteiktu cilvēku pieredzi, dzīvojot PSRS armijas īpaši norobežotajā Kurzemes jūrmalas militārajā teritorijā. Dokumentālajās intervijās caur galveno varoņu stāstiem izskan miera izlīgums ar pagātni. Savukārt video darba “Potom” samākslotība un atsvešinātība sasaucas ar palikušo armijas cilvēku situāciju Latvijā, kad iepriekšējā režīma atstātā telpa tiek apdzīvota pēc vecajiem principiem un reti kurš spēj atrast tai jaunu nozīmi un pielietojumu, ieslogot palicējus citādībā,” papildina Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.

Jāni Avotiņu par jaunajiem darbiem personālizstādē “Laiktelpas klejotāji” Mūkusalas Mākslas salonā (03.02.–11.03.2017.)

Nominācijas pamatojums: “Jāņa Avotiņa atpazīstamā minimālisma estētikā balstīta monohroma vizuālā valoda piesaista ar savu noslēpumaino atmosfēru. Viegli otas pieskārieni, krāsu nomazgājumi, tukšie gleznu foni ar savādu personāžu portretējumiem rada saspringtu atmosfēru. Šīs gleznas vizuāli līdzinās padomju ēras preses attēliem, kas arī ir mākslinieka iedvesmas avots un ir spēcīga kolektīvās atmiņas zīme,” stāsta mākslas zinātniece Inese Riņķe.

“Avotiņš jaunākajos darbos ietur rokraksta konsekvenci, bet arvien vairāk attālinās no gleznas inspirējušo attēlu vēsturiskas konkrētības. Viņa tēli ir vēl daiļāki, glezniecība – izsmalcinātāka nekā iepriekš, reizē saasinot paradoksu, ka pieprasījums pēc skaistuma, noteiktiem gaumes kritērijiem ir kategoriskāks sabiedrībās ar nedemokrātisku režīmu, un tāds saglabājas arī ilgi pēc to beigām,” papildina mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Guntaru Sietiņu par jaunajiem darbiem izstādē “Riņķa kvadratūra” LNMM 4. stāva izstāžu zālē (18.03.–30.04.2017.)

Nominācijas pamatojums: “Šī izstāde ir kā apoteoze mūsu gadsimtā izzūdošajai vērībai – spējai saskatīt un novērtēt klasisko grafikas tehniku smalkumu. Gluži kā askētisks mūks ierobežo savu saskarsmi ar ārpasauli arī Guntars Sietiņš neielaiž savās grafikās lapās neko pasaulīgi lieko – ir tikai lode, kvadrāts, apdedzis koks, burti un cipari. Vizuālo askētismu līdzsvaro grafikas tehniku (galvenokārt mecotintas un akvatintas tehnikas ar dažiem novatoriskiem risinājumiem) saprātam netverami perfektais pielietojums,” vērtē Inese Baranovska.

“Sietiņa optiskais iluzionisms rada pilnīgi hermētisku pasaules modeli. Viņa attēlotās lodes, kas atspoguļo noslēgtu telpu 360 grādu leņķī, ieskaitot enigmātiskas spēles ar rakstu zīmēm (spoguļraksts, bezgalības zīmes utt.), rada pilnīgu un reizē klaustrofobisku iespaidu. Trauksmes izjūtu izraisa arī viņa meistarība mecotintas un akvatintas tehniku lietojumā, kuru nav iespējams ne pārspēt, ne vairs tālāk pilnveidot, jo ir sasniegta burvju mākslas robeža,” papildina Vilnis Vējš.

Info: LNMM

Foto: Ansis Starks/Ieva Epnere, izstāde “Dzīvo atmiņu jūra”