Pēdējās dienās Rīgas gaisā konstatēta ļoti augsta priežu ziedputekšņu koncentrācija; pamazām palielinās alerģiju izraisošo graudzāļu putekšņu daudzums, ziņo Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Aerobioloģijas laboratorija.
Lai gan patlaban zied daudz koku, krūmu, puķu un citu augu, tikai priedes putekšņi sasniedz ļoti augstu koncentrāciju. Priedes, egles un lapegles putekšņi neizraisa alerģiskas reakcijas.
Savukārt dažādas graudzāles, tāpat kā bērzs un ambrozija, ir galvenie alerģiju izraisītāji Latvijā. Kopējais graudzāļu ziedputekšņu daudzums pagaidāms nav liels, bet jāņem vērā, ka parkos, pļavās un ceļmalās, kur nav nopļauta zāle, graudzāļu putekšņu koncentrācija varētu būt ievērojami augstāka.
Turklāt cilvēka organismā iespējamas krusteniskas reakcijas, kad vairāku augu sugu putekšņi zemā koncentrācijā var izraisīt alerģijas saasinājumu.
Gaisā sastopami dekoratīvo augu, augļu koku, graudzāļu, suņuburkšķa, nātres, skābenes, priedes, egles, kastaņas un citu augu putekšņi. Noziedējuši bērzi un ozoli, bet to putekšņi gaisā vēl saglabājas zemā koncentrācijā.
Vējainais laiks palielina putekšņu daudzumu gaisā.
Ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes, jeb siena drudža pirmās pazīmes parasti ir acu asarošana, šķavas, nieze, apsārtums, deguna tecēšana un aizlikts deguns. Ir iespējami arī astmai raksturīgi simptomi – klepus, grūtības elpot, smaguma sajūta un svilpšana krūtīs.
Laikā, kad zied augs, kas izraisa alerģiskas reakcijas, vēlams izvairīties no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā, lai izvairītos no pastiprinātas ziedputekšņu nonākšanas elpceļos.
