Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) neuzskata, ka Latvijai nepieciešams sekot Lietuvas piemēram, nosakot, ka vismaz 90% no retranslētajām un internetā izplatītajām televīzijas (TV) programmām jābūt pārraidītām Eiropas Savienības (ES) valodās, pastāstīja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Viņa norādīja, ka Latvijā patlaban iedzīvotāju sastāvs atšķiras no Lietuvas, tādēļ padome pašlaik neplāno izvērst plašāku diskusiju šajā jautājumā. Turklāt, pēc NEPLP vadītājas teiktā, šis jautājums būtu papildus jāskata nozares attīstības stratēģijas kontekstā.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka NEPLP ar latviešu valodā atskaņotā satura īpatsvara palielināšanu Latvijas Radio 5 (“Pieci.lv”) jau īsteno līdzīgu mērķi kā Lietuva, kura ar jauno likuma normu cenšas veicināt valsts valodas lietošanu un samazināt atkarību no Krievijas informatīvās telpas.

Savukārt taujāta, vai Latvija varētu ieviest līdzīgus noteikumus kā Lietuvā, piemērojot papildus maksu retranslētajām televīzijas programmām krievu valodā, Ķezbere norādīja, ka NEPLP ir diskutējusi par iespējām ieviest noteiktu licenču maksu Latvijā retranslētajām programmām. Viņa sacīja, ka šo jautājumu padomes locekļi plāno aktualizēt, iesniedzot Ministru kabinetā priekšlikumu par šādas normas noteikšanu.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Lietuvas Seims noteica, ka Lietuvā vismaz 90% retranslētajām un internetā izplatītajām TV programmām katrā piedāvātajā programmu paketē būs jābūt oficiālajās ES valodās.

Par šiem Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu iesniegtajiem likumdošanas grozījumiem nobalsoja 66 Seima deputāti, pret – trīs, bet pieci parlamenta locekļi no balsošanas atturējās.

“Šobrīd līdz pat 30% no visām retranslējamajām programmām Lietuvā ir krievu valodā,” norādījis “tēvzemietis” Laurīns Kasčūns.

Seima pieņemtais papildinājums likumā par sabiedrības informēšanu nosaka, ka televīzijas programmām oficiālajās ES valodās jāveido vismaz 90% no programmu apjoma, sniedzot Lietuvas klientiem televīzijas programmu vai vai atsevišķu programmu izplatīšanas internetā pakalpojumus, un vismaz 90% retranslēto televīzijas programmu katrā no klientiem piedāvātajām televīzijas programmu pamatpaketēm.

Šī prasība neattieksies uz televīzijas programmu paketēm, kas tiek izplatītas par papildu samaksu. Programmas, kas tiek tulkotas vai rādītas ar subtitriem kādā no oficiālajām ES valodām, tiks pielīdzinātas programmām oficiālajās ES valodās.

“Tā mēs veicināsim valsts valodas un citu oficiālo [ES] valodu lietošanu un samazināsim atkarību no Kremļa informācijas telpas,” uzsvēris Kasčūns.

Lietuvas radio un televīzijas komisijas (LRTK) martā veiktā analīze liecina, ka Krievijā veidotu raidījumu un filmu īpatsvars dažos Lietuvas televīzijas kanālos pārsniedz trešdaļu. Lielākais Krievijā veidota satura īpatsvars – 38% – konstatēts kanālā “Lietuvos rytas”, kam seko BTV ar 35,5% satura. Kanālā “TV6” no Krievijas iepirktais saturs nedēļu ilgā pētījuma laikā laikā sasniedza 7% no ētera laika, bet “TV3” un “TV8” tas bija 2%.

Veikt šādu analīzi komisijai tika lūdzis Kasčūns, kas norādīja, ka Krievijā ražotos raidījumos un filmās “nereti vērojama Krievijas vai padomju dzīvesveida propagandēšana, nostalģija pēc padomju laikiem, kas it kā vedina vilties demokrātiskajā iekārtā un rosina uz prokremlisku orientāciju”.