Šovakar tērpjam karmīnsarkanu apģērbu un turam īkšķus par mūsu futbola izlasi cīņā pret Portugāles valstsvienību. Apņēmības pilns ar bērniem raksturīgo mirdzumu acīs pret pasaules spēcīgākajiem amata brāļiem pacīkstēties ir gatavs mūsu izlases kapteinis Kaspars Gorkšs. Sarunā ar portālu RītaKafija.lv viņš atzīst, ka īstie vārdi, kā uzmundrināt savējos parasti atnāk spēles gaitā. Taču pirmsspēles periodā galvenais ir nenorakstīt sevi saknē.  

Ar Latvijas valstsvienības futbola izlases kapteini Kasparu Gorkšu portāls RītaKafija.lv tikās mūsu komandas šī brīža mājvietā “Radisson Blu Daugava”. Iepriekšējā vakarā komanda bija aizvadījusi savu pirmo kopīgo treniņu. Un intervijas rīts bija īss brīdis atvilkt elpu, iedzert kafiju un padalīties savās pārdomās par šo gaidāmo maču pret Portugāli.

Kam tu pats pievērs uzmanību treniņu periodā?

• Pašlaik ir aizvadīts tikai viens komandas treniņš. Tāpēc grūti spriest, kādu metodiku piekops jaunais treneris. Gatavošanās ir sākusies labā noskaņojumā. Skaidrs, ka jebkuram futbolistam tas ir liels izaicinājums un tajā pašā laikā arī bauda iziet laukumā spēlēt pret pašreizējiem Eiropas čempioniem. Principā šādā pacilātā noskaņojumā mēs aizvadam treniņu. Protams, būsim reāli, ka spēle ir neiespējami grūta. Taču visi mēs esam cilvēki. Un uz šo maču neiesim ar nolemtības sajūtu. Mums ir optimistiski pacilāts noskaņojums treniņos.

Kā sevi ikdienā uzturat sportiskā formā?

• Es trenējos klubā, kur es uzturu savu pamatformu. Skaidrs arī ir, ka savas karjeras gadu laikā es esmu sev izkopis tādu režīmu, lai sev nepieciešamajā laikā es būtu optimāli sportiskā formā. Tie nav tikai treniņi vai sportiskas aktivitātes. Tas ir kā režīms ikdienā.

Nevienam nav noslēpums, ka pretinieku komandā ir pasaules slaveni vārdi Ronaldu, Nani un Pepe, arī tavs vārds ir zināms ārpus Latvijas futbola, kā īsti ir – atpazīstamība traucē vai tieši palīdz?

• Es domāju, ka šī atpazīstamība ir Ronaldu gadījumā – visi viņu zina, manā gadījumā, nebūt ne visi zina. Taču kopīgais ir tas, ka uz laukuma atpazīstamībai nav nekāda nozīme. Galvenais ir pati spēle.

Vai ir bijis kaut kas kuriozs uz laukuma arī ar tevi?

• Konkrētajā mirklī nekas tā īsti nenāk prātā. Katra spēle ir savādāka, katra ir kaut kāds notikums. Taču tagad, godīgi sakot, es pilnīgi neko nevaru atminēties.

Jau minēji, ka pirmais treniņš aizvadīts ar pozitīvām un pacilātām emocijām, bet ar kādām emocijām sagaidi pašu spēli?

• Manuprāt, tā ir liela bauda iziet laukumā pret pasaules labākajiem spēlētājiem. Arī manā nu jau pieredzējušā vecumā (35 gadi J.O.) aizvien pamostas manī mītošais bērns un priecājas.  Prieks, ka ir jāiziet laukumā pret pasaules labāko futbolistu, pret labāko izlasi mūsu kontinentā. Tās ir lieliskas emocijas. Es varu būt tikai pateicīgs, ka aizvien spēju spēlēt futbolu un spēju iziet laukumā tāda mēroga mačā.

Un kā ir ar azartu parādīt sevi?

• Protams! Sportā vienmēr galvenais ir rezultāts un tajās 90 minūtēs var notikt dažādi brīnumi. Mēs respektējam pretinieku, bet nekādā gadījumā mēs neejam ar nokārtām galvām vai ar kaut kādu nolemtības sajūtu. Mēs esam gatavi cīnīties un maksimāli parādīt savu komandas spēli laukumā.

Kādiem vārdiem tu kā kapteinis uzrunā komandu?

• Es neesmu no tiem, kas iepriekš sagatavo runas vai uzmundrinājuma vārdus. Šeit īstie vārdi atnāk spēles laukumā. Un īstajā brīdī es vienkārši jūtu, ko jādara, lai sapurinātu spēles cīņas garu.

Foto: Jānis Ogle, Latvijas Futbola Federācija un “RH3 Fonds”.