NSL līdere akcentē, ka Āboltiņas izteikumi 15.jūnija plenārsēdes laikā ir pretrunā ar Satversmes preambulu un 1.pantu, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Turklāt šie izteikumi esot deputātu Ētikas kodeksa pārkāpums.

Sudraba uzsver, ka Satversmes komentāros ir norādīts, ka “demokrātiskās leģitimācijas jēga ir piesaistīt valsts varu tautas gribai – tātad nodrošināt, lai valsts darbība atbilst tautas gribai”.

“Parlaments ir brīvi ievēlēts, un tajā ir pārstāvēti visi Latvijas iedzīvotāji. Ja kāda partija (partiju grupa) klusi ir vienojusies, ka opozīcijas partiju deputātu priekšlikumus principā neatbalstīs, tad tas ir uz šīs nedemokrātiskās partijas sirdsapziņas. Taču cita lieta ir partijas frakcijas vadītāja publisks paziņojums no parlamenta tribīnes. Turklāt tas izteikts kā pārmetums citu partiju deputātiem, ka neesot ievērots princips neatbalstīt opozīcijas priekšlikumus,” norāda NSL līdere.

Viņa akcentē, ka arī opozīcijas partiju deputāti pārstāv noteiktu Latvijas pilsoņu daļu. “Viņu izvirzīto ideju noraidīšana principa pēc, pat neanalizējot saturu, ir acīm redzama, bet konkrētajā gadījumā – oficiāli un publiski pausta, ne demokrātijas izpausme Latvijas parlamentā,” uzsver politiķe.

Ētikas komisija rīt, 22.jūnijā, lems par lietas ierosināšanu, savukārt šo jautājumu pēc būtības varētu skatīt 4.jūlija sēdē, aģentūrai LETA teica komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs.

Āboltiņa attiecīgos izteikumus parlamenta sēdē pauda saistībā ar strīdīgo grozījumu virzību par mazākuma akcionāru tiesībām.

Kā ziņots, LTV “Rīta panorāmā” viena no partijas “Vienotība” līderēm Āboltiņa uzsvēra, ka likuma izmaiņām attiecībā uz mazākuma akcionāru tiesībām ir daudz negatīvu ekspertu atzinumu, kuri tomēr tiek ignorēti. Šādos apstākļos viņa vien varot paust aizdomas, ka izmaiņas top saistībā ar konkrētu mazākuma akcionāru interesēm vienā konkrētā uzņēmumā vienā konkrētā ostas pilsētā. Āboltiņa stāstīja, ka bažas raisījušās, jo bijuši zvani, pēc kuriem notikuši konkrēti balsojumi un teiktas runas no tribīnes.

Savukārt Sudraba noliedz, ka grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas uzlabotu mazākuma akcionāru pozīcijas uzņēmumos, viņa būtu iesniegusi konkrētu uzņēmēju interesēs. Aicināta komentēt Āboltiņas pieļāvumus, ka Sudrabas rīcība ir saistīta ar konkrētām ekonomiskajām interesēm, viņa LTV “Rīta panorāmā” tieši neatbildēja, taču pārmeta, ka Āboltiņa, acīmredzot, spriežot pēc savas sapratnes par politikas veidošanu un nespējot saprast, ka priekšlikumus var iesniegt “vienkārši par brīvu”.