Tā dēvētajā oligarhu lietā vairāki cilvēki izmantojuši savas tiesības atteikties no liecību sniegšanas, intervijā žurnālam “Ir” pastāstījis Saeimas deputāts, oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Andrejs Judins (V).

Izskatot minētā kriminālprocesa materiālus, deputāts patlaban ticis apmēram līdz devītajam no 117 sējumiem. “Protams, var paturēt rokās un nolikt, bet es mēģinu lasīt, un tas prasa laiku,” atzinis Judins.

Pētot minētos sējumus, politiķim licies interesanti, ka cilvēki izmantojuši iespējas nesniegt liecības. “Piemēram, ar tādu motivāciju – jā, es apzinos, ka esmu liecinieks, bet, ja sākšu liecināt, tad mans statuss var mainīties, līdz ar to vispār neliecināšu. Tas norāda, ka cilvēks apzinās – ar likuma ievērošanu tur nav kārtībā. Bet, ja vairākums atsakās sniegt liecības, tad ir saprotama arī procesa virzītāja situācija.”

Uz jautājumu, vai, lasot lietas materiālus, nerodas iespaids, ka izmeklētāji nevēlējās meklēt pierādījumus, deputāts atbildējis noraidoši. “Nē, 117 sējumi paši par sevi pierāda, ka KNAB pierādījumus meklēja. Prokuratūra uzskatīja, ka tie nav pietiekami.”

Judins esot novērojis, ka Latvijas prokurori ļoti bieži skatās uz lietu “ar advokāta acīm” – kā attaisnot. Ja ir aizdomas, prokurora funkcija ir tās pārbaudīt. “Mūsu prokurors aizdomas atslēdz, jo saka – ir šaubas. Ja viņam ir šaubas, tad jāturpina darbs, lai būtu skaidrs secinājums. Diemžēl prokurors var izbeigt lietu, uzskatot, ka aizdomas joprojām ir, bet nav iespējams pierādīt,” skaidrojis deputāts.

Par konkrēto lietu parlamentārietis izteicies, ka shēmas, kā daži cilvēki izmantojuši valsti par instrumentu savu interešu privāta labuma gūšanai, ir bijušas primitīvas. “Šeit mums ir zemes gabals, būvēt varēs, ja būs pasūtījums, pasūtījums būs, ja cilvēki varēs braukt uz Latviju, līdz ar to mums jāgroza migrācijas kārtība, un, ja vēl varēsim arī pilsonību, tad vispār būs forši,” lietu kārtošanu oligarhu lietā žurnālam “Ir” aprakstījis Judins.

“Šie cilvēki, vienodamies par neleģitīmām darbībām, pie notāra neiet un neapstiprina savu gribu. Pierādījumu ir tik daudz, cik ir. Bet, manuprāt, ļoti nopietna pierādīšanas bāze ir faktiski pieņemtie lēmumi, izdarītās darbības,” sacījis parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis.

Deputātam neesot nekādu šaubu par oligarhu sarunās figurējušo personu gatavību nodot savu valsti citas valsts ietekmē, ja tas būs viņiem izdevīgi. Pēc Judina teiktā, valsts nozagšanas gadījumā valsts vairs nepieder tautai, bet gan “atsevišķiem cilvēkiem, kuri to var izmantot arī, kalpojot kādai citai zemei, bet var arī neizmantot – tas atkarīgs no viņu gribas”. Parlamentārietis uzsver, ka šāda situācija ir ļoti bīstama, un, ja Kriminālprocesa likums nedod iespēju to efektīvi apkarot un novērst, tā ir problēma.

“Valsts nozagšana, kaut arī nav krimināli sodāma, ir ļaunums, kas šo valsti var iznīcināt. Nepārspīlējot – reāli iznīcināt. Ka nebūs Latvijas. Tas nav joks. Es saprotu, ka var ar patosu runāt, bet tas nav mans lauciņš. Es vienkārši reāli redzu tādu risku – valsti var pazaudēt. Dažiem tas ir svarīgi, bet citiem laikam – nu un? Un tieši tā vienaldzība valsti iznīcinātu,” sacījis Judins.

Komentējot parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, deputāts vērsis uzmanību, ka komisija nevar pildīt procesa virzītāja funkcijas, taču var atklāti runāt ārpus kriminālprocesa par tām pazīmēm, kas attiecīgajos materiālos ir redzamas. “Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka prokuratūras rīcība ir valsts nozagšanas legalizēšana. Bet tā faktiski demonstrē tiesību aizsardzības institūciju mazspēju gadījumos, kad runa nav par zādzību lielveikalā vai piekaušanu kādā klubā. Jā, nevaram notiesāt cilvēkus, kuri, iespējams, izdarīja noziedzīgus nodarījumus. Bet mēs varam veidot attieksmi pret valsts nozagšanu. Un notiesāšana nav vienīgais, kas var sekot.”

Pēc Judina teiktā, ļoti liela problēma ir tā, ka daļa sabiedrības ir pieradināta pie tā, ka vara dota nevis, lai kalpotu sabiedrībai un valstij, bet gan kā iespēja cilvēkam. “Viņš iegulda naudu, lai viņu ievēlē, un pēc tam viņam ir tiesības dabūt to atpakaļ. Ja sabiedrībai tas ir pieņemams, tā ir lielā problēma. Tā ir Latvijas traģēdija, ka cilvēki to uzskata par normu,” uzskata deputāts.

Viņš neizslēdz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija sava darba noslēgumā varētu rosināt Saeimu pieņemt atsevišķu likumu, lai sabiedrības interesēs ļautu publicēt ar oligarhu lietu saistītus materiālus, kurus pagaidām Kriminālprocesa likums liedz nodot plašākai sabiedrībai. Judins esot apņēmies runāt ar kolēģiem, lai to panāktu.

Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā. Komisijas darbības mērķis ir izvērtēt oligarhu lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie procesa izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Tajā kā viens no galvenajiem pierādījumiem kalpoja viesnīcā “Rīdzene” noklausītas politiķu un uzņēmēju sarunas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šogad lieta atkal aktualizējās, kad žurnālā “Ir” tika publicēti, iespējams, viesnīcā “Rīdzene” noklausīto politiķu un uzņēmēju sarunu atšifrējumi.