Drošības policija (DP) uz pārrunām izsaukusi antifašistu Jāni Kuzinu par iespējamo iniciatīvu Latvijā uzstādīt pieminekli par kara noziegumiem notiesātajam, 2011.gadā mirušajam Vasilijam Kononovam.

Kuzins aģentūrai LETA apliecināja, ka sniedzis paskaidrojumus DP, kas sākusi resorisko pārbaudi. Viņš pastāstīja, ka nav pieminekļa uzstādīšanas iniciators, taču acīmredzot pastāvējušas runas par to, “ka kaut kādas organizācijas varētu vākt ziedojumus, lai uzstādītu pieminekli visiem partizāniem, kuri cīnījās pret nacismu.”

“Man zvanīja žurnālisti un prasīja viedokli, taču mediji pārpratuši un pasnieguši tādā veidolā, kā tas tika pasniegts. Piezvanīja žurnālisti un prasīja, ko es domāju par to vai šo,” norādīja Kuzins, kurš apgalvoja, ka nezina, vai ir kādas organizācijas, kas nodarbojas ar pieminekļa iniciatīvas virzīšanu.

Pats Kuzins uzskata, ka partizāni, kas karoja pret nacismu, ir piemirsti. “Ja veido šādu pieminekli, tad vienotu pieminekli vajadzētu (nevis vienai personai), jo pret nacismu kā partizāni cīnījās dažādi cilvēki, piemēram, no nometnēm aizmukušie ebreji,” uzsvēra Kuzins, atgādinot, ka Latvijā ir piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem.

Vaicāts, vai šādā piemineklī vajadzētu iegravēt arī Kononova vārdu, Kuzins atbildēja, ka tas būtu jāizlemj tiem, kuri šādu pieminekli veidos. Ja pastāv diskusija par Kononovu un šis vārds ir “kā karsts kartupelis”, tad vajadzētu būt skaidrojumam, par ko šī persona tiesāta un kādi bija viņa nopelni cīņā ar nacismu, uzskata Kuzins.

Laikraksts “Segodna” nesen vēstīja, ka pieminekli Kononovam iecerēts uzstādīt 2018.gadā un tas varētu atrasties Kārsavā, Zilupē vai Rīgā, lai arī galvaspilsētas variants esot maz iespējams, jo tur varētu būt grūtības saņemt nepieciešamās atļaujas.

DP paziņojusi, ka sākusi resorisko pārbaudi par iespējamo iniciatīvu uzstādīt pieminekli Kononovam, tomēr norādīja, ka informācijas izplatīšana par šādu iespējamu iniciatīvu ir DP redzeslokā kā iespējams piemērs Krievijas īstenotajiem informatīvajiem pasākumiem pret Latviju.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā – viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.

Tiesas spriedums liecina, ka Kononova vadītie partizāni noslepkavoja deviņus sādžas civiliedzīvotājus, no tiem sešus sadedzinot. Viņu starpā bija trīs sievietes, no kurām viena bijusi stāvoklī.

Kononovs par notiesāšanu vēlāk sūdzējās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), taču zaudēja. Tiesa atzina, ka viņš sodīts, nepārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātais Kononovs mūža izskaņā kļuva par Krievijas pilsoni. Viņš nomira 2011.gadā 88 gadu vecumā.

2011.gadā DP atteica sākt kriminālprocesu pret Kuzinu saistībā ar ziedojumu vākšanu par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātā Kononova piemineklim. Kuzins tolaik stāstīja, ka nauda tikusi vākta kapa piemineklim, līdz ar to DP tika pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nebija noziedzīga nodarījuma sastāva – kara noziegumu publiskas slavināšanas un attaisnošanas.