Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite noraidījusi viņas valstij izteiktos pārmetumus par Krievijas neuzaicināšanu uz Viļņā notiekošo Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences kongresu, norādot, ka Krievija ar savu izturēšanos apdraud starptautiskās kārtības un Eiropas drošības pamatus. Eiropas Padomes Venēcijas komisijas priekšsēdētājs Džanni Bukikio otrdien kongresa atklāšanā izteicās, ka “jātiecas uz dialogu, nevis izolāciju” un pauda viedokli, ka Lietuvai būtu vajadzējis izņēmuma kārtā atļaut Krievijas Konstitucionālās tiesas pārstāvjiem ierasties uz šo pasākumu.

2014.gada martā Krievijas Konstitucionālā tiesa vienprātīgi atzina, ka līgums par Krimas aneksiju, ko prezidents Vladimirs Putins parakstījis ar Krimas pašpasludinātajiem līderiem, atbilst Krievijas konstitūcijai. Lietuvas Migrācijas departaments pēc Ārlietu ministrijas ieteikuma Krievijas Konstitucionālās tiesas tiesnešus iekļāvis to personu sarakstos, kurām iebraukšana Lietuvā aizliegta, un jau pērn par to informēts arī Krievijas prezidents.

Kā tagad uzsvērusi Grībauskaite, Lietuva “nekad nestieps roku sveicienam tiem, kuri mīda kājām tiesiskumu un kuru lēmumi salauž tūkstošiem cilvēku likteņus”.

“Mēs redzam, kā Eiropā tiek mēģināts no jauna ar spēku mainīt valstu robežas. Pēc militārās agresijas Ukrainas austrumos un Krimas okupācijas tiek mēģināts sakompromitēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas autoritāti. Vienlaikus, aizbildinoties ar nepieciešamību aizstāvēt etnisko un reliģisko identitāti, saviem tīkojumiem tiek mēģināts izmantot Konstitucionālo tiesu, diskreditējot tās misiju – nodrošināt tiesiskumu. Grūti pat izdomāt kaut ko ciniskāku kā noziegumi Konstitucionālās justīcijas aizsegā,” viņa norādījusi.

Kā uzskata Lietuvas prezidente, tāda rīcība apdraud starptautiskās kārtības un Eiropas drošības pamatprincipus, kas ietverti ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.

Tikmēr Bukikio vēlāk preses konferencē norādījis, ka Venēcijas komisija, kas ir Eiropas Padomes padomdevējiestāde konstitucionālajos jautājumos, ir izteikusi “ļoti kritisku viedokli” par pieminēto Krievijas Konstitucionālās tiesas atzinumu attiecībā uz Krimu. “Taču šeit norisinās pasaules konstitucionālo tiesu tikšanās augstākajā līmenī, un mums ir vajadzīgs dialogs, nevis konfrontācija. Mums jārāda labs piemērs – tāds ir starptautisko pasākumu mērķis,” viņš paziņojis, piebilstot, ka Krievija ir Eiropas Padomes un tās Venēcijas komisijas dalībvalsts.

“Mūsu viedoklis, mans personiskais viedoklis ir tāds, ka Krievijas pārstāvjiem bija jāļauj ierasties Lietuvā,” sacījis Venēcijas komisijas priekšsēdētājs.

Lietuvas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Daiņus Žalims savukārt pievērsis uzmanību apstāklim, ka lēmumu par Krievijas delegācijas neielaišanu pieņem nevis Konstitucionālā tiesa, bet izpildvara.

“Lietuvas Konstitucionālā tiesa nevar aicināt uz pasākumiem personas, kurām Lietuvas Republikā aizliegts iebraukt. (..) Šādu lēmumu pieņēmušas atbildīgās Lietuvas Republikas iestādes, tas ir izpildvaras lēmums, kas balstīts uz to, ka Lietuvas Republika individuālā kārtā noteikusi sankcijas pret personām, kuras ar saviem lēmumiem piedalījušās starptautiskā noziegumā – Krimas aneksijā,” viņš uzsvēris.

Pēc Žalima teiktā, ja jau izteikts nosodījums Krimas aneksijai un lēmumiem, kuros tā nosaukta par likumīgu, tad ir jābūt konsekventiem un jāietur sava nostāja.

“Atklāti runājot, pasaulē nav neviena tāda gadījuma, ka tiesu vara būtu tik lielā mērā diskreditēta (..), nevienā citā valstī nav precedenta, ka Konstitucionālā tiesa būtu izmantota šāda nozieguma izdarīšanai,” viņš atzinis. “Ja nebūtu šā lēmuma, domājams, nebūtu bijis (..), turpmākās agresijas, nebūtu kritušo, ievainoto un vairāk nekā miljona bēgļu. Runājot par dialogu, (..) nezinu, kāda jēga būtu veidot dialogu ar personām, kas pieņēma lēmumus par represijām okupētajā Lietuvā, par holokaustu vai līdzīgām darbībām.”

Žalims pastāstījis, ka šogad piedalījies konferencē Gruzijā, kur Krievijas Konstitucionālās tiesas tiesneši atklāti aizstāvējuši savu lēmumu par Krimas pievienošanu Krievijai, lietojot “tādus pašus argumentus, ar kādiem nacistiskie noziedznieki 1946.gadā Nirnbergas starptautiskajā kara tribunālā centās attaisnot Austrijas anšlusu”.

“Vēl vairāk, viņi savos izteikumos apšaubīja visu bijušās Padomju Savienības vietā izveidojušos valstu likumību. Dialogs iespējams uz abpusējas cieņas un tiesiskuma pamatiem,” uzsvēris Lietuvas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs.

Kā ziņots, Viļņā šobrīd norisinās Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences kongress par tematu “Tiesiskums un konstitucionālā tiesvedība modernajā pasaulē”, uz kuru uzaicināti konstitucionālo tiesu vadītāji no visas pasaules un starptautisko tiesu pārstāvji.

Foto: LETA