Spānijas policija trešdien Barselonā veikusi kratīšanu vairākās Katalonijas valdības ēkās un aizturējusi ekonomikas valsts ministru Džuzepu Mariju Džuvē, ziņo avoti Katalonijas valdībā.

Kratīšana veikta Katalonijas ekonomikas, iekšlietu, ārlietu, labklājības, telekomunikāciju un nodokļu departamentos, vēsta avoti.

Laikraksta “El Pais” ziņo, ka kopumā aizturētas vismaz 14 personas.

Katalonija, kuras teritorija pēc lieluma aptuveni līdzinās Beļģijas teritorijai, iecerējusi 1.oktobrī rīkot referendumu par atdalīšanos no Spānijas, lai gan Spānijas tiesas to pasludinājušas par nelikumīgu un pret to kategoriski iebilst centrālā valdība Madridē.

Prokuratūra pieprasījusi, lai policija konfiscē visus materiālus, kas var tik izmantoti referenduma sarīkošanā, piemēram, biļetenus, balsošanas urnas un plakātus, kas aicina vēlētājus piedalīties referendumā.

Otrdien policija pasta uzņēmumā “Unipost” konfiscēja vairāk nekā 45 000 aplokšņu, kas paredzētas paziņojumu izsūtīšanai par referendumu vēlētājiem.

Kratīšanas laikā pie “Unipost” ēkas sapulcējās aptuveni 200 protestētāju, kas policijas furgonus apklāja ar ziediem. Izcēlās arī dažas izolētas sadursmes starp policiju un protestētājiem.

Prokuratūra sākusi kriminālizmeklēšanu pret vairāk nekā 700 Katalonijas pašvaldību mēriem, kuri piedāvājuši savu palīdzību referenduma sarīkošanai.

Aptuveni 40 mēri jau oficiāli izsaukti uz nopratināšanu šajā lietā, bet trešdien pirmais no viņiem jau stāsies tiesas priekšā.

Pirmdien varasiestādes pārņēma kontroli arī pār Katalonijas finansēm, un Katalonijas vicepremjers Urials Džunkerass brīdinājis, ka šāda Madrides “pilnīgā bezatbildība” var novest pie reģiona “administrācijas sabrukuma”.

Reaģējot uz policijas trešdienas operāciju, Katalonijas Nacionālās sapulces spīkers Džordi Sančess jau nācis klajā ar aicinājumu uz “miermīlīgu pretošanos”.

Arī Barselonas mērs Ada Kulau tviterī aicinājusi “aizstāvēt Katalonijas institūcijas”.

Savukārt arodbiedrība CCOO aicinājusi savus biedrus iziet ielās un bloķēt galveno Barselonas satiksmes maģistrāli, un vairāki simti cilvēku jau atsaukušies uz šo aicinājumu.

Tikmēr Madridē Spānijas parlamenta deputāti, kas pārstāv Katalonijas Kreisos republikāņus (ERC), protestējot pret Madrides rīcību, atstāja sēžu zāli, un viens no viņiem, vēršoties pie premjerministra Marjano Rahoja, skaļi pieprasīja “aizvākt savas netīrās rokas no kataloņu institūcijām”.

Savukārt Rahojs parlamentā esošajiem žurnālistiem paziņoja, ka Katalonijā notiekošais esot “mēģinājums likvidēt konstitūciju” un tāpēc esot “loģiski, ka valsts uz to reaģē”.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Katalonijas 7,5 miljonu iedzīvotāju domas dalās jautājumā par reģiona neatkarību no Spānijas.

Saskaņā ar aptauju, kuru jūlijā pasūtīja Katalonijas reģionālā valdība, 49,4% kataloņu iebilst pret atdalīšanos no Spānijas, bet 41,1% atbalsta Katalonijas neatkarību.

Taču vairāk nekā 70% kataloņu atbalsta referenduma rīkošanu, lai beidzot varētu pieņem izšķirošo lēmumu neatkarības jautājumā.