Turpinoties ūdens līmeņa kritumam, vairs nav iespējams sekmīgi laivot pa Amatu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Pēc pirmdienas lietavām ūdens līmenis Amatā pie Melturiem pakāpās līdz 170 centimetru atzīmei, bet sestdien tas noslīdējis līdz viena metra atzīmei. Veiksmīgai laivošanai nepieciešams par 105 centimetriem augstāks ūdens līmenis.

Laivot var pa citām upēm. Ūdens līmenis teju visur ir augstāks nekā parasti rudenī, lai gan tas pārsvarā pazeminās.

Ūdens līmeņa paaugstināšanās turpinās Lielupē, pēdējās desmit dienās pie Mežotnes un Staļģenes ūdens cēlies attiecīgi par 1,2 un 1,7 metriem. Tāpat ūdens līmenis turpina kāpt Misā, kopš mēneša sākuma tas paaugstinājies par diviem metriem.

Arī Gaujā pie Valmieras nav apstājies ūdens līmeņa kāpums, desmit dienās tas sasniedzis gandrīz divus metrus.

Visaugstākais ūdens līmenis, salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem, hidroloģisko novērojumu tīklā saglabājas Aiviekstes un Dubnas augštecē. Dubnai iztekot no Luknas ezera, Višķu pagastā, ūdens līmenis par septiņiem centimetriem pārsniedz 2013.gada lielo pavasara palu līmeni.

Plašākās applūdušās teritorijas Latvijā ir pie Lubāna ezera un Aiviekstes augšteces. Lubānas pilsētā ūdens līmenis Aiviekstē sasniedzis piecus metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Kopš augusta sākuma ūdens līmenis cēlies par 3,6 metriem, tomēr tas par 67 centimetriem atpaliek no 2013.gada palu maksimālās atzīmes.

Tā kā līdz oktobra sākumam Latvijā nav gaidāmi ievērojami nokrišņi, tuvāko nedēļu laikā ūdens līmenis Latvijas upēs atgriezīsies normas robežās. Ļoti augsts ūdens līmenis saglabāsies Lubāna ezerā un no tā iztekošajā Aiviekstē.

Foto: Jānis Ogle