Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien atzinīgi novērtējusi Francijas prezidenta Emanuela Makrona vērienīgās ieceres reformēt Eiropas Savienību (ES), norādot, ka tās varētu kļūt par pamatu “intensīvai” Berlīnes un Parīzes sadarbībai Eiropas nākotnes labā.

Kā ziņots, otrdien Mekrons nāca klajā ar aicinājumu uz ciešāku sadarbību ES ietvaros aizsardzības un migrācijas jautājumos, kā arī veidot atsevišķu eirozonas parlamentu un budžetu. Viņš mudināja savus kolēģus citās ES dalībvalstīs Eiropu stādīt augstāk nekā nacionālās intereses, uzsverot, ka “nav nekādu sarkano līniju, vienīgi apvāršņi”.

Taču citu dalībvalsti līderi, kas Elizejas pils saimnieka idejas uzklausīja neformālo vakariņu laikā Tallinā pirms šodien paredzētā tā dēvētā digitālā samita, Makrona ierosinājumus uztvēra ar piesardzību. Piemēram, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tviterī, vēl turpinoties diskusijām, norādījusi: “Eiropas apvāršņi ir novilkti. Svarīgi ceļā izvairīties no mirāžām tuksnesī.”

Šodien paredzētajā “digitālajā samitā” paredzēts apspriest plašu jautājumu loku, sākot ar kiberdrošību un beidzot ar tīmekļa uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem.

Samitam nav noteiktas dienaskārtības, un tas, domājams, ļaus runāt arī par dažādiem citiem jautājumiem, tostarp par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas plāniem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.

Tomēr diplomāti norāda, ka galvenā uzmanība tikšot pievērsta jaunām idejām, tostarp arī Makrona iecerēm.

Kāda ES augsta ranga amatpersona pēc līderu vakariņām izteicās, ka Makrons esot “nolaupījis” visu uzmanību, lai gan Igaunija, kas šobrīd pilda bloka prezidējošās valsts pienākumus un uzskata sevi par pionieri informācijas tehnoloģiju jomā, bija iecerējusi Tallinas samitu atvēlēt tieši “digitālajiem” jautājumiem.

Kāds avots ES izteicās, ka pastāvot “spēcīga un kopīga vēlme saglabāt vienotību” un ka ES jābūt “atvērtai, lai uzņemtu jaunas idejas”, bet vienlaikus ir jāspēj sniegt konkrētus rezultātus tās pilsoņiem.

Savukārt kāds avots Elizejas pilī uzsvēra, ka Parīze necenšoties pārējiem partneriem uzspiest savas idejas, bet gan vēloties tos pārliecināt, ka pastāv kopīgas intereses. Avots tomēr atzina, ka citiem nepieciešams laiks, lai to pārdomātu.

“Idejas nav tāpēc, lai piespiestu cilvēkus sniegt tūlītēju apstiprinošu vai noraidošu atbildi,” piebilda avots, paužot cerību, ka dalībvalstu līderi spēs tuvākajās nedēļās pirms oktobrī paredzētā kārtējā ES samita Briselē vienoties, par veidu, kā apspriest izteiktās idejas.

Merkele pēc divpusējās tikšanās ar Makronu žurnālistiem norādīja, ka viņa ierosinājumi var kļūt par pamatu “intensīvai” Vācijas un Francijas sadarbībai.

“Kas attiecas uz [Makrona] priekšlikumiem, starp Vāciju un Franciju pastāv augsts vienprātības līmenis. Mums vēl jāpārrunā detaļas, taču esmu pārliecināta, ka Eiropa nevar vienkārši palikt sastingumā, bet tai jāturpina attīstīties,” atzina kanclere, lai gan viņas pozīcijas pēc pagājušajā nedēļā notikušajām Bundestāga vēlēšanām šobrīd ir novājinātas, jo Merkeli gaida smagas koalīcijas sarunas, kas var ietekmēt Berlīnes turpmāko nostāju ES jautājumos.

Sagaidāms, ka Makrona iecere veidot atsevišķu eirozonas budžetu sastapsies ar citu dalībvalstu pretestību, īpaši Austrumeiropā, pastāvot bažām par relatīvi bagātāko Rietumeiropas valstu iespējamo norobežošanos no saviem kaimiņiem austrumos un par jaunu kontinenta sašķelšanos.

Taču arī atsevišķi rietumvalstu līderi pauduši skepsi. Piemēram, Nīderlandes premjerministrs Marks Rite ļāvis noprast, ka Eiropas dienvidu valstīm, tostarp arī Francijai, pirms piedāvāt jaunas fiskālās solidaritātes shēmas, vajadzēt pašām sakārtot savus budžetus.

Debates vakariņu laikā Kadriorgas pilī, kas ievilkās pēc pusnakts, vadīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, un kāds avots ES pavēstīja, ka viņš uzņēmies “nākamo divu nedēļu laikā konsultēties ar saviem kolēģiem un nākt klajā ar priekšlikumiem, kā virzīties tālāk”.