Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija lūgusi ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram sākt pārbaudi par bijušā Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa iespējamās sadarbības ar VDK jeb čekas lietas pazušanu.
Komisija paziņojumā presei norāda, ka lūgusi arī sniegt informāciju, vai premjers, premjera biroja amatpersonas, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, Ģenerālprokuratūra, prokuratūra vai Augstākā tiesa ir pieprasījušas vai saņēmušas no Rīgas rajona tiesas iepriekš minētās 1998.gada Godmaņa lietas oriģinālu.
Šobrīd komisijai nav pamata lūgt sākt kriminālprocesu, jo oficiāli komisijai vēl nav zināms, kurš un ar kādu argumentāciju licis Godmaņa lietu izņemt no Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama arhīva. Piemēram, ja lietas oriģinālu būtu pieprasījis Ministru kabinets, lieta būtu vērtējama arī no ētiskā aspekta.
8.novembrī Rīgas rajona tiesa atteikusi sniegt informāciju komisijai, norādot, ka neapmierinās komisijas 3.oktobra pieprasījumu un neizsniegs 1990.gada Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes vēlēšanu rezultātā ieceltā Ministru padomes priekšsēdētāja Godmaņa sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju jeb čeku lietu, jo vien pēc komisijas pieprasījuma izgatavotā 16.oktobra aktā par iztrūkstošajiem dokumentiem konstatēts, ka šī lieta par sadarbības faktu ar čeku tiesas arhīvā vairs neatrodas.
Latvijas Nacionālajam arhīvam ģenerāldirektore norādījusi, ka lietas atrašanās iespējamība Siguldas zonālajā valsts arhīvā ir niecīga. Tiesa atteikusi informāciju pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos publicēts profesora Jāņa Taurēna pētījums par sadarbības fakta ar VDK lietām tiesā, pēc 10.augusta publikācijas “Latvijas Avīzē”, kur konfrontēti komisijas eksperta Linarda Muciņa, komisijas pētnieka, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna un Godmaņa viedokļi par politiķa sadarbību ar VDK un attiecīgo tiesas lietu.
Iepriekš Valmieras tiesa informējusi, ka citu čekas sadarbības lietu tā iznīcinājusi, tātad vairs nav iespējams iepazīt tiesā sniegtās liecības, norāda komisija.
Komisija iesniegumu nosūtījusi arī premjeram Mārim Kučinskim (ZZS).