2018. gada 1. janvārī noslēdzās Latvijas futbola federācijas (LFF) prezidenta amata kandidātu pieteikumu pieņemšana. Tajā savas programmas iesniedza trīs kandidāti – Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents Vadims Ļašenko, SK ”Cēsis” prezidents Krišjānis Kļaviņš un ilggadējais Latvijas nacionālās futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs.
31. janvārī LFF valde kandidātus virzīs apstiprināšanai dalībai vēlēšanās, bet līdz aprīlim LFF organizēs kandidātu debates un diskusijas ar tās biedriem, lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmsvēlēšanu procesu. Galvenais pretendents uz prezidenta amatu ir Kaspars Gorkšs, kurš jau ilgu laiku aktīvi strādā, lai tieši viņš tiktu ievēlēts atbildīgajā amatā.
Pārvaldes efektivitāte, finanses un ilgtspēja. Šādus trīs galvenos principus, pēc kādiem būtu nepieciešams vadīties futbola federācijai, ir nodefinējis kādreizējais Latvijas izlases kapteinis. ”Futbols nav tikai spēle. Tas ir dzīvesveids un spēcīgs sociāls rīks. Futbols ir lielisks. Un, pateicoties starptautiskajam finansējumam, popularitātei un pieejamībai, tam ir visas iespējas kļūt par iecienītāko un mīlētāko sporta veidu Latvijā,” savā prezidenta programmā raksta Gorkšs.
Kaspars Gorkšs ir dzimis 1981. gadā un savas profesionālā futbolista gaitas uzsācis ”Auda Rīga” komandā. pēc tam karjeras līkloči viņu aizveda gan uz Zviedriju, gan Grieķiju, gan Čehiju, tomēr spilgtākos karjeras gadus Kaspars aizvadīja Anglijā. Futbola dzimtenē viņš pārstāvēja ”Blackpool”, ”Queens Park Rangers”, ”Reading” un ”Wolverhampton Wanderers” vienības.
Pēc karjeras noslēguma Gorkšs nedevās pelnītā atpūtā, bet gan turpināja strādāt, taču šoreiz, lai arī ar futbolu saistītā lauciņā, tomēr pilnīgi citādākā struktūrā. Kādreizējais aizsargs nolēma kandidēt uz LFF prezidenta amata posteni, kurā jau kopš 1996. gada uzturas pašreizējais prezidents Guntis Indriksons.
Pēdējo gadu laikā Latvijas futbola valstību ir pārklājis tumšs negaisa mākonis. Izlases rezultāti bijuši vāji, turklāt Latvija pagaidām nevar lepoties ar augstas klases futbolistiem, kas pārstāvētu pasaules spēcīgākās futbola līgas. Ilgu laiku vienīgais Latvijas spēlētājs kādā no četrām pasaules labākajām līgām (Spānija, Anglija, Itālija, Vācija) bija Artjoms Rudņevs, kurš pārstāvēja Vācijas Bundeslīgas komandas ”Koln”, ”Hamburger” un īsu brīdi arī ”Hannover”, taču izlasē viņš spēlēja reti iekšēju nesaskaņu dēļ. Šobrīd 29 gadu vecumā Rudņevs ir beidzis spēlētāja karjeru.
Taču, turpinot par prezidentiem, Gorkšs Latvijas futbola prezidenta amatā grasās ienākt ar jaunām vēsmām. Savā programmā viņš raksta, ka futbolam Latvijā ir jābūt kam daudz nozīmīgākam par vietu Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rangā. Iespējams, tieši šādas vērtības ir tās, kas trūkst Latvijas futbolā šobrīd.
Kā prezidents Kaspars sola ieviest vairākas pārmaiņas. Piemēram, LFF prezidenta termiņa ierobežošanu līdz maksimāli trīs termiņiem pēc kārtas, lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un atklātību, kā arī esošo resursu efektivizēšanu. Gorkšs arī uzskata, ka pašreizējais Latvijas futbola Virslīgas pārvaldes modelis ir neefektīvs un Virslīga būtu jāpārņem LFF pārziņā.
Tāpat Gorkšs iestājas par ļoti būtisku aspektu jeb finanšu lietojumu caurskatāmību, kas pēdējos gadus ir bijusi problēma gan Barona ielas stadiona projektā, kas netika realizēts, gan jautājumos par to, kur tie novirzīts FIFA piešķirtais finansējums. Kaspara vadībā naudas plūsmas tiktu stingri kontrolētas, turklāt publiski būtu pieejami arī LFF amatpersonu atalgojumi, lai veicinātu federācijas modernizāciju.
Lielu uzmanību prezidenta amata kandidāts vēlas pievērst futbola kā kultūras un pozitīvā tēla izveidei. Šajā apakšsadaļā iekļauti punkti par reģionu attīstību, ieguldījumu jauniešu futbolā, sieviešu un telpu futbola attīstību, kā arī vajadzību pēc kompetentu cilvēku piesaistes. Taču atsevišķas minētās lietas viņa programmā ir īpaši nozīmīgas – iestāties pret tiem, kas apdraud futbolu, valsts izlašu izaugsme, sociālā funkcija un patriotisma veicināšana.
Izgriezums no Gorkša programmas: ”Ir jāīsteno korporatīvās sociālās atbildības programmas ar mērķi izmantot futbola spēku, lai sniegtu pozitīvu efektu sabiedrības potenciālās riska grupās – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, dažādu atkarību upuriem, jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm u.tml., tādējādi ļaujot arī attīstīt tādas ikdienā nepieciešamas iemaņas kā darbs komandā, cieņa pret komandas biedriem un pretiniekiem, motivācija, pašdisciplīna u.c.”
Kaspars Latvijas futbolā vēlas ieviest svaigas vēsmas, padarot šo sporta veidu par mīlētu un cienītu cilvēku vidū. Pašreizējā situācija saistībā ar futbolu mūsu dzimtenē ir skumja, tomēr cerēsim, ka patriotiski noskaņotais Gorkšs to spēs padarīt labāku.