Jau teju nedēļu uz lielajiem ekrāniem ir redzama pašmāju vēstures sāga “Nameja Gredzens” un neviltotas skatītāju simpātijas ir iemantojis galvenā ļaundara Maksimiliāna atveidotājs britu aktieris Džeims Blūrs. Pirmizrādes ballītē viņš atpūtās kopā ar savu mammu un viņas vecāko māsu. Intervijā ar portālu ritakafija.lv aktieris neslēpj, ka ir iemīlējis Latviju un noteikti atvedīs mammu atpūsties uz mūsu smilšaino jūrmalu.
Kādas ir tavas sajūtas un pārdomas par filmas gala rezultātu?
- Es jūtos lieliski. Man bija interesanti redzēt, kā tas viss izskatās uz lielajiem ekrāniem. Šī filma mani ļoti saista ar savu sižetu. Ir tik ļoti daudzas lietas, ko mēs Eiropā nezinām viens par otra vēsturi. Un šī filma parāda cik svarīgi ir aizstāvēt savas vērtības un kultūru. Īstenībā šī filma man lika aizdomāties par mūsdienu politiskajiem procesiem. Es pat sāku saskatīt, kāpēc “Brexit” daudziem Lielbritānijā bija tik svarīgs.
Atgriežoties pie filmas tapšanas procesa, kas tev bija visgrūtākais?
- Tīri filmēšanās laukumā… Man laikam grūtākais process bija tas, ka tik ļoti daudzas reizes nācās mērcēties ūdenī. Principā es lielu daļu filmēšanas biju slapjš (smejas).
Un kā ar zirgu izjādi?
- Oi, zirgiem (samulst)! Man bija ļoti labs skolotājs, ko un kā darīt, esot zirga mugurā. Paldies, Dievam, man nevajadzēja daudz jāt un tas nebija jādara ātri.
Šajā filmā tu esi galvenais ļaundaris un paskatoties tavā lomu sarakstā šī nebūt nav pirmā reize, kāpēc tieši tev tiek ļaunie tēli?
- Liela nozīme, protams, ir manam izskatam. Paskaties uz šo (savelk seju šķelmīgā smaidā). Ar šādu smaidu var tēlot tikai ļaundarus. Taču, ja nopietni – man ļoti patīk tieši šāda rakstura lomas. Nav grūti nospēlēt labo varoni, ko visi mīl. Daudz interesantāk ir nospēlēt negatīvo tēlu, kurš vēl ilgi paliks atmiņā.
Diezgan ilgu laiku nācās dzīvot Latvijā. Tavs kolēģis no Zviedrijas Edvīns Endre jau ir iemācījies pateikt paldies un priekā, kā ir ar tavām latviešu valodas prasmēm?
- Es zinu tikai pāris frāzes: ļoti smuki, man patika, labs kadrs un klusumu. Šīs bija frāzes, kuras iemācījos filmēšanas laukumā. Principā zinu tikai šīs pāris frāzes.
Ko tu par Latviju zināji pirms šīs filmas?
- Patiesībā neko daudz. Es zināju, ka Eiropā ir tāda Latvija. Es zināju, ka viņa atguva neatkarību no Krievijas. Taču, neko vairāk es par šo valsti nezināju. Man viss šeit bija pirmo reizi. Un teikšu godīgi man ļoti patika filmēšanās laiks, kuru es pavadīju Latvijā. Rīga ir skaista pilsēta. Es esmu sajūsmā par jūru un Jūrmalu. Es noteikti kādreiz uz Latviju pie jūras gribēšu atvest arī savu mammu. Viņai patiks tā dabas burvība, ko te var redzēt.
Foto: Jānis Ogle