Haralds Silovs uz olimpiādi ar brāļa vēstuli pie sirds

Mūsu labākais ātrslidotājs Haralds Silovs sportā ir ļoti pragmātisks un principā visu dienas režīmu strikti pakārto treniņu režīmam. Uz olimpiskajām spēlēm sportists dodas ar iepriekš rūpīgi izstrādātu programmu ēšanai, treniņiem, apģērbam un pat sadzīvei. Taču, lielākais stimuls ir kāds īpašs un emocionāls atgādinājums – mūžībā aizgājušā brāļa Helmuta rakstītā vēstule un dāvātā maizes šķēlīte. Sarunā ar portālu ritakafija.lv sportists atklāj, ka tieši savam brālim sportists arī grib veltīt savu sniegumu šajās Ziemas olimpiskajās spēlēs.

Haralds Silovs nenoliedzami ir viens no pašmāju ambiciozākajiem un savā ziņā fenomenālākajiem sportistiem. Viņš ir pirmais sportists pasaulē, kas vienās Olimpiskajās spēlēs piedalījies gan ātrslidošanas, gan šorttreka sacensībās, turklāt paveicis to vienas dienas laikā (ir arī vienīgais, kas vienās Olimpiskajās spēlēs vienā dienā startējis divos sporta veidos). 2010. gada Vankūveras Olimpiskajās spēlēs Haralds Silovs ātrslidošanas 5000 metru distancē ieguva 20. vietu, savukārt šorttreka 1500 metru sacensībās viņš startēja B finālā un kopvērtējumā ieguva 10. vietu, kas ir līdz šim augstākā Latvijas šorttrekistu vieta olimpiskajās spēlēs.

Taču neskatoties uz ambīcijām Silovs nenoliedzami ir stratēģis, kas visam cenšas būt gatavs jau iepriekš. Un arī šīm Olimpiskajām spēlēm sportists rīcības plānu bija izstrādājis vēl krietni pirms mērot ceļu uz Phjončhanu.

Kā tu gatavojies šai olimpiādei?

Ir pilnīgi skaidri izstrādāts plāns. Esam novērtējuši kādas ir mūsu iespējas, kādi ir mūsu rīcībā esošie līdzekļi un pēc tā visa vadoties ir sagatavots plāns pēc kura es arī gatavojos olimpiādei. Šobrīd viss ir izdarīts maksimāli. Forma man ir laba. Tiesa pēc pēdējās treniņnometnes esmu nedaudz saguris, bet tā tam arī ir jābūt. Un šajā sezonā esmu veiksmīgi ticis galā bez traumām un veselības problēmām, kas varētu būt būtiski klupieni startējot olimpiādē. Viss lielais darbs būtība jau izdarīts.

Pirms iepriekšējām spēlēm tev bija problēmas ātrslidošanas “saimē” tikt pie treniņiem, vai šī situācija ir uzlabojusies?

Situācija ir labāka. Es šogad strādāju kopā ar Norvēģijas izlasi, kurā ir desmit pasaules Top vadošie slidotāji. Tā ir ļoti laba komanda. Ļoti pretimnākoša, atsaucīga un pieticīga komanda. Ir ļoti pozitīva attieksme viņiem pret mani un valda ļoti laba gaisotne. Ir patīkami un viegli ar viņiem kopā strādāt un trenēties. Mēs viens otram arī palīdzam. Un šo sadarbību es jau esmu izmantojis savā labā. Es strādāju kopā ar treneri Diānu, bet ir lietas, kuras uzņemos es pats uz sevi. Tie ir tādi sīkumi no kopējās treniņu rutīnas. Esam atstrādājuši visas nianses ko darīt pirms starta un pēc starta. Jā, situācija ir krietni labāka.

Tev pieder arī savdabīgs olimpiskais rekords. Taču, cik starti tev būs šajās olimpiskajās spēlēs?

Olimpiādē būs trīs. Nē, četri. 1500, 1000 un divi masu starti (sanāk pusfināls un fināls).

Nu, cerams būs fināls…

Es šobrīd nemaz nepieļauju nekādu citu variantu.

Kā tu raksturotu savu šī brīža fizisko formu?

Trīs nedēļas kārtīgi esmu nostrādājis ar lielām slodzēm, bet neesmu pārforsējis. Tagad jābrauc un jāturpina strādāt, bet ar mazāku slodzi. Un līdz ar atpūtu uzlabosies arī pašsajūta, žirgtums un atsperīgums. Galvenais rūpēties par pareizu dienas režīmu, atpūtu, ēšanu un labsajūtu ķermenim. Un tad viss jau arī būs kārtībā.

Cik liela nozīme ir starta laikiem?

Starti man cik es zinu būs galvenokārt vakarā, līdz ar to šeit Eiropā būs agrs rīts. Aklimatizācija būs gana interesanta – varbūt pat līdz galam tā īsti nesanāks. Vienmēr jau rīta puse vai dienas sākums ir ražīgāks laika posms. Tā kā starts būs vakarā šī diena būs ļoti gara. Un es mēģināšu šo laika joslu nobīdīt nedaudz pēc Eiropas klimata un gulēt līdz pat pusdienlaikam. Man sanāks, ka mēģināšu dzīvot tur pēc Eiropas laika. Grūtākais to izdarīt būs tas fakts, ka saule dienā tur ir ļoti spoža. Un dienasgaisma negatīvi ietekmē aklimatizāciju kopumā. Taču man padomā ir veikt mini manipulācijas ar logu aizbīdņiem. Principā viss jau ir zināms, esmu bijis jau iepriekš Koreja un klimats man ir pazīstams.

Runājot par aklimatizāciju, kā ir ar pārtiku? Ēdīsi vietējos ēdienus, vai varbūt ņemsi līdzi savus produktus?

Būs lietas, ko es ņemšu līdzi. Tās noteikti būs savējās brokastis, kuras es noteikti ņemšu līdzi no Latvijas. Par ēdināšanu – tur jau būs cilvēki, kas parūpēsies par mani. Ko un kā ēst, es zinu. Turpināšu ievērot sev ierastos ēšanas paradumus. Ēdīšu pilnvērtīgi un veselīgi un īpaši neriskēšu ar vietējās virtuves eksperimentiem.

Uz ko tu pats tēmē šajās olimpiskajās spēlēs?

Principā iet uz rezultātu tā nav pareizā pieeja. Rezultāts jau ir sacensību sekas. Taču pats galvenais ir sevi noskaņot uz starta. Es esmu labā formā. Muskuļi ir pieraduši pie slodzes. Un es zinu, ko es fiziski varu izdarīt. Sacensībās ir svarīgi justies psiholoģiski ērti, jo fiziski viss lielais darbs ir izdarīts un ielikts muskuļu atmiņā. Ļoti svarīgi startā esot justies ērti. Un tieši šis psiholoģiskais faktors arī visu izšķirs. Protams, ka es sapņoju stāvēt uz pjedestāla ar uzvilktu valsts karogu un ar medaļu kaklā. Tas būtu brīnums, bet viss ir iespējams. Jebkuram startam es pieiešu ar maksimālu atdevi, bet masu startā būs viena lieliska iespēja pacīnīties par medaļām. Un, kā jau teicu, es šobrīd neredzu citus variantus, kā cīņu masu startā finālā.

Tu daudz tikko runāji par psiholoģisko noskaņošanos pirms starta, kādi ir tavi paņēmieni sajust šo komfortu?

Skaidrs, ka 100% to visu nekad nevar nokontrolēt. Un tā spriedze būs gaisā ārprātīga un būs nenormāls uztraukums, trīcēs rokas un griezīs vēderu. Un šeit ir runa par ikdienas darbu, kā es dienu no dienas izveidoju sava veida rutīnu. Un arī esot uz starta līnijas, es saprotu, ka man jau tas viss ir zināms un pierasts. Vajag tikai visu izdarīt tikpat labi, kā es to daru ikdienā. Tu būtībā notici sev un kontrolē situāciju.

Un nobeigumā jautājums, kādas ir tavas sportiskās attiecības ar māņticību, rituāliem vai amuletiem. Varbūt tev ir kādi īpaši paradumi pirms sacensībām?

(nedaudz aizdomājas… un sarunu turpina ar daudz mierīgāku balss intonāciju). Es neesmu māņticīgs. Un absolūti nevēlos sevi šādā veidā ietekmēt un ieprogrammēt. Taču man ir viens talismans, kuru es ņemšu līdzi uz olimpiskajām spēlēm. Tā ir īpaša kastīte, kuru man pirms desmit gadiem sagatavoja brālis. Tur iekšā ir svētītās maizītes gabaliņš un brāļa rakstīta vēstule. Un, kā viņš rakstīja, lai šis ir talismans un sargeņģelis tavā ceļā. Un tagad mans brālis pats kā sargeņģelis ir kopā ar mani (Jāatgādina, ka Haralda vecākais brālis Helmuts, kas bija viens no viņa treneriem, 2016.gada izskaņā pēc ilgstošas cīņas ar ļaundabīgu audzēju 33 gadu vecumā devās mūžība J.O). Principā es šo dalību olimpiskajās spēlēs gribu veltīt savam brālim.

Bruņojies ar vecmāmiņas adītajām vilnas zeķēm, sportists Dienvidkorejā sevi formā uzturēja braukājot ar riteni un slidinoties uz skrituļdēļa. Kā raksta pats sportists: Aiziet!