Ministru kabinets vairs nelems par mazu summu pieprasījumiem – līdz 10 000 eiro apmērā – no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lemšanu atstājot finanšu ministra kompetencē, paredz otrdien valdībā atbalstītā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas.

Patlaban kārtība paredz, ka finanšu ministrs var lemt par līdzekļu piešķiršanu no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” vairākos gadījumos. Pirmkārt, lai ministrija saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu varētu veikt fiziskām un juridiskām personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas izmaksu.

Otrkārt, lai Valsts kase varētu veikt kompensāciju izmaksu politiski represētajām personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu, un personām, kurām tika uzlikti paaugstināti nodokļi un nodevas, kam sekoja mantas atņemšana, izlikšana no mājām vai dzīvokļiem, vai kuras izvairījās no komunistiskā režīma politiskajām represijām, ja pret tām gatavotās politiskās represijas ir dokumentāri pierādītas. Treškārt, ārkārtas gadījumā, ja situācijas stabilizēšanai valsts budžeta līdzekļus nepieciešams piešķirt nekavējoties, pirms ir iespējams izskatīt pieprasījumu Ministru kabinetā.

Tomēr FM ierosināja ieviest vienotu Ministru kabineta noteikumu projektu par apropriācijas pārdalēm, kurā ir iekļauts arī normatīvais regulējums par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem pārdalēm.

Lai mazinātu administratīvo slogu, Ministru kabinetam valsts budžeta līdzekļu neparedzētiem gadījumiem sadalē mazā apmērā, tiks paredzēts jauns regulējums, atbilstoši kuram par pārdalēm no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ja summa ir mazāka par 10 000 eiro, varēs lemt finanšu ministrs, neizskatot jautājumu Ministru kabinetā.

Iepriekš FM pārstāve Jolanta Plūme skaidroja, ka 10 000 eiro slieksnis noteikts, lai mazinātu birokrātiju un nekavētu valdības darbu, izskatot jautājumus par nenozīmīgu naudas summu piešķiršanu pasākumiem, kuriem minētie līdzekļi jāpiešķir bez diskusijām.

Pēc ministrijas datiem, 2017.gadā valdībai bija jālemj par nelielas naudas summas piešķiršanu no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 22 gadījumos par kopējo summu 167 000 eiro.

Plūme informēja, ka lielākoties mazas summas no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdz šim piešķirtas tādiem pasākumiem, kuriem nevar nepiešķirt līdzekļus, piemēram, lauksaimniekiem par slimību izplatības ierobežošanu, starptautiskiem tiesas spriedumiem u.c. gadījumos.

Tāpat jaunā kārtība paredz samazināt administratīvo slogu, izveidojot vienotu ievades formu Vienotā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā un standartizētu apropriācijas izmaiņu pamatojuma sniegšanu, tādējādi samazinot ministriju iesniedzamo veidlapu skaitu un atvieglojot darbu pie pieprasījumu sagatavošanas. Lielāks uzsvars tiek arī likts uz apropriācijas izmaiņu ietekmes analīzi uz budžeta programmu mērķiem un rezultatīvajiem rādītājiem.

Ziņas avots: LETA.