Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Iekšlietu ministrija (IeM) pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūguma ir sniegušas ziņas to rīcībā esošajiem bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) materiāliem.

SAB norādījis, ka, izņemot Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) materiālus, biroja rīcībā ir PSRS iekšlietu ministra un PSRS VDK priekšsēdētāja pavēles no 1953.gada līdz 1991.gadam un viņa instrukcijas un rīkojumi no 1960.gada līdz 1991.gadam.

Tāpat SAB rīcībā ir PSRS VDK Augstākās skolas raksti, kuriem gan nav norādīti gadi, kā arī žurnāli. SAB atrodas arī PSRS VDK periodiskie izdevumi par 1989. un 1990.gadu. Tāpat birojā ir zinātniski pētnieciskā institūta “Prognoz” rakstu krājumi no 1984., 1988., 1989. un 1990.gada.

LETA jau iepriekš vēstīja, ka saskaņā ar likumu lielākā daļa VDK dokumentus glabājas TSDC.

Iekšlietu ministrija informējusi, ka Drošības policija no Valsts policijas koledžas ir saņēmusi 646 vienības ar iespieddarbiem un grāmatām, kas saskaņā ar likumus uzskatāmi par VDK dokumentiem.

Savukārt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments izskatījis Cilvēktiesību komisijas lūgumu sniegt informāciju, kāds statuss pašlaik ir Latvijā ierosinātajām krimināllietām par noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu, kurās personām uzrādīta apsūdzība, bet lietu nav iespējams virzīt uz tiesu sakarā ar apsūdzētās personas nāvi vai citu iemeslu dēļ, un šo krimināllietu pašreizējo atrašanās vietu. Tāpat arī komisija lūdza sniegt viedokli par šo lietu kā ļoti sabiedriski nozīmīgu un ar vēsturisku vērtību nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam pastāvīgai glabāšanai.

Prokuratūrā atbildes vēstulē sniegta informācija, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departamenta lietvedībā ir pieci kriminālprocesi, kuros nevienai personai nav celta apsūdzība. Tāpat norādīts, ka vairākas krimināllietas jau ir nodotas arhīvam. Savukārt krimināllietas Konrāda Kalēja izdarītiem kara un genocīda noziegumiem un par Latvijas armijas militārpersonu masveida slepkavību Gulbenes rajona Litenes ciema mežā pašreiz vēl atrodas Ģenerālprokuratūras arhīvā un, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu, tiks tam nodotas likumā noteiktajā termiņā.

Par šo priekšlikumu atbildīgā komisijas darba grupa sāks spriest augusta pēdējā nedēļā kopā ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem.

Ziņas avots: LETA.