Satiksmes ministrijas (SM) prioritātei tranzīta nozarē šogad ir jābūt tranzīta koridora izmaksu samazinājumam, kā rezultātā Latvijai būs vieglāk konkurēt ar kamiņvalstīm kravu, it īpaši jaunu kravu veidu piesaistē, pauž biedrības Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis.

Viņš norāda, ka tranzīta nozarei pagājušais bijis salīdzinoši stabils gads, tomēr asociācija piesardzīgi vērtē nozares attīstības gaitu 2019.gadā, ņemot vērā neziņu par jaunās valdības sastāvu un līdz ar to tās politikas kursu, kā arī ģeopolitisko notikumu attīstību, kas var ietekmēt Latvijas tranzītu.

“Pagājušais tranzīta nozarē iezīmēsies kā gads, kurā iepriekšējos gados straujā kravu apgrozījuma lejupslīde samazinājās un nozīmīgākajā ostu kravu pārvadājumu segmentā – ogļu – piedzīvoja pat nelielu izaugsmi. Savukārt naftas produktu segments turpināja sarukt, sasniedzot pēdējos desmit gados vienu no zemākajiem rādītājiem. Lai gan valsts līmenī tiek izvirzīts mērķis kompensēt naftas produktu kritumu ar ģenerālkravām, šobrīd to pieaugums ap 15% – 20% gadā to nespēj izdarīt. Jāmin, ka ogles un naftas produkti nodrošina ap 70% dzelzceļa kravu,” skaidro Landmanis.

Viņš norāda, situācija nozarē joprojām saglabājas ļoti sarežģīta, tomēr stabilizēšanās sniedz arī pozitīvāku skatījumu par nozares attīstību gada garumā. “Tirgus dalībnieki turpina intensīvi strādāt pie jaunu sadarbības partneru un arī jaunu kravu veidu piesaistes. To apliecina atsevišķu kravu veidu apgrozījumu pieaugums, piemēram, graudu, koksnes, konteineru. Kā labu piemēru var minēt mūsu asociācijas uzņēmumu Noord Natie Ventspils Termināls, kas uzsācis veiksmīgi attīstīties jaunā produktu nišā – kruīza kuģu piesaistē Ventspils ostai, veicinot tūrismu Ventspils pilsētā un atpazīstamību plašākā mērogā,” pauž Landmanis. Viņš uzsver, ka pateicoties Noord Natie Ventspils Termināls, šogad Ventspils kā pieturvieta iekļauta vairāku kruīzu kuģu maršrutā, kā nozīmīgāko minot pieczvaigžņu viesnīcu uz ūdens, kas ar 600 pasažieriem no Lielbritānijas pietauvojās Ventspils ostā pagājušā gada vasarā.

BATL valdes loceklis skaidro, ka pagājušais gads ostu uzņēmumiem nozīmēja arī jaunus izmaksu optimizācijas izaicinājumus, jo gads iesākās ar divu nozīmīgu izmaksu komponenšu pieaugumu – akcīzes nodokļa degvielai un infrastruktūras maksas dzelzceļa pārvadājumiem kāpums. Tikai šo komponenšu paaugstinājums veicināja kravu pārvadājumu pa dzelzceļu Ventspils virzienā pašizmaksu palielināšanos par 0,60 eiro par tonnu mazuta pārvadājumiem un 0,54 eiro par tonnu ogļu pārvadājumiem. “Jāmin, ka jau līdz tam Latvija, salīdzinot ar citām reģiona tranzīta valstīm, bija mazāk konkurētspējīga. Piemēram, infrastruktūras maksas dārdzības ziņā esam viens no līderiem Eiropas valstu starpā, kas ietekmē arī Latvijas kopīgā tranzīta koridora konkurētspēju,” pauž Landmanis.

Viņš norāda, ka sadārdzinājums novērojams arī citās jomās, kas skar tieši Ventspils uzņēmumus, piemēram, brīvostas zemes nomas maksai, kā arī Latvijas Dzelzceļš (LDz) izmainītās cenas pakalpojumiem “vagonu apstrāde veicot un neveicot vilcienu formēšanu”, kas bija pārsteigums uzņēmumiem.

Landmanis uzsver, ka 2019.gadā tranzīta nozarei sagaidāmi jauni pārbaudījumi. “Tranzīts ir otra nozīmīgākā tautsaimniecības nozare valstī. Tāpēc ir svarīgi nezaudēt tās potenciālu, bet tieši pretēji – to attīstīt,” viņš norāda, skaidrojot, ka pašreiz par nozari atbildīgās SM prioritātei ir jābūt tranzīta koridora izmaksu samazinājums, kā rezultātā Latvijai būs vieglāk konkurēt ar kamiņvalstīm jaunu kravu, it īpaši jaunu kravu veidu piesaistē. Tas ir svarīgi, ja vēlamies uzrunāt Ķīnas tirgu, norāda BATL valdes loceklis.

Viņš piemin, ka nozares konkurētspējas veicināšanai stratēģisku jautājumu lemšanu šobrīd kavē arī ieilgušās sarunas par valdības veidošanu.

Landmanis pauž, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un neraksturīgi vasaras sezonai nedaudz izdevās palielināt ogļu tranzīta apjomu, kas pamatā saistīts ar ierobežojumiem termināla modernizācijas laikā Ust-Lugas ostā Krievijā. Pēc modernizācijas jauda Ust-Lugas ostā ievērojami palielināsies. Ņemot vērā šo aspektu, kā arī naftas produktu kravu apgrozījuma tendences, 2019.gadā ir prognozējams kārtējais kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Tāpēc var jau šobrīd prognozēt, ka jaunais gads būs jaunu pārbaudījumu gads. Konteineru segments pieaug pakāpeniski un nav nekādas pamatojuma cerēt, ka 2019.gadā tas attīstīsies straujāk nekā iepriekš, skaidro BATL valdes loceklis.

“Jaunus pārbaudījumus nesīs arī kārtējā izmaksu sloga palielinājums. Piemēram, no šī gada Ventspils brīvosta palielina ostas pakalpojumu izmantošanas maksu, kas nesekmēs Ventspils ostas konkurētspēju ar citām Latvijas ostām. Savukārt augstā maksa par valstij piederošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu viennozīmīgi turpinās samazināt Latvijas tranzīta koridora kopējo konkurētspēju starptautiskā mērogā,” norāda Landmanis.

BATL uzskata, ka šobrīd ir svarīgi domāt par valsts dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas samazināšanu visā tīklā – investīcijas sliežu ceļu izmantošanas efektivizācijā, neattiecināmo izmaksu samazinājums, valsts līdzfinasējums tīklu uzturēšanā, un tamlīdzīgi. Tomēr politikas nākotnes kurss vistiešāk būs atkarīgs no nākamā satiksmes ministra un valdības kopumā kompetences. “Nepieciešams panākt, lai Latvijas tranzīta koridoru izmaksas, rēķinot uz vienu tonnu, būtu vienlīdzīgas, neskatoties uz ostu atrašanās attālumiem. To var regulēt ar maksām par valsts infrastruktūras izmantošanu (dzelzceļa sliežu tīkli, ostu infrastruktūra). Nedrīkst veidoties situācija, kad maksa par valsts piederošās infrastruktūras izmantošanu regulē tranzīta kravu plūsmas konkurētspēju Latvijā. Tas ir iespējams, bet tam ir jābūt politiskam lēmumam ar valsts amatpersonu ieinteresētību un spēju uzņemties atbildību.,” pauž Landmanis.

Ziņas avots: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA