Rīga, 29.janv., LETA. Jaunā konservatīvā partija (JKP) ceturtdien, 31.janvārī, plkst.8 pie Saeimas rīkos tautas sapulci, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot deputātu Juri Jurašu (JKP), aģentūru LETA informēja partijā.

Tautas sapulce “Par tiesisku Latviju!” tiekot rīkota, lai iestātos par godīgu un tiesisku valsti. Organizatoru pārstāve Santa Suhaka (JKP) pauda, ka pasākumā tiks pieprasīta ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanās, “jo vajājot Juri Jurašu, tiesiskums Latvijā tiek būtiski iedragāts”.

Jurašs uzskata, ka kriminālprocess pret viņu tiek uzturēts, lai nerastos pamats vērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Ģenerālprokuratūras un Valsts drošības dienesta amatpersonu atbildību, piemēram, dokumentu falsifikācijā.

Savukārt JKP līderi Juta Strīķe un Jānis Bordāns uzskata, ka šī ir politiska izrēķināšanās un tā neesot netīša sakritība, ka process atjaunots un kriminālvajāšanai nodots tieši jaunās valdības izveides brīdī.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien turpina skatīt jautājumu par aicinājumu izdot Jurašu kriminālvajāšanai.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēris Jurašs.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas: Jānis BordānsJKPJuris JurašsJuta Strīķe

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube