Pirms gada nogalinātā zvērinātā advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus šodien notikušajā nodibinājuma “Martins Bunkus Justice Foundation” preses konferencē atkārtoti pauda kritiku Valsts policijai (VP) par tās, viņaprāt, zemo profesionalitāti gan Mārtiņa Bunkus, gan citu slepkavību izmeklēšanā.

“Esmu secinājis, ka VP nespēj atrisināt noziegumus, un tas radīs sekas starptautiski. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Latvija kļūst par noziedzības tranzītvalsti,” atskatoties uz aizvadīto gadu, sanākušajiem žurnālistiem pauda Kristaps Bunkus. Viņš arī uzsvēra, ka cilvēku dzīvības nedrīkst būt cena par policijas nespēju un nolaidību.

Tāpat Kristaps Bunkus kritizēja VP darbības, veicot viņa brāļa slepkavības izmeklēšanu, tostarp norādot, ka nozieguma vieta, viņa ieskatā, esot bijusi pārāk viegli pieejama un tajā neesot novērota pietiekami augsta profesionalitāte. Kristaps Bunkus arī pauda, ka VP “pārāk koncentrējas uz sava tēla spodrināšanu, nevis noziegumu atrisināšanu”.

Jau vēstīts, ka VP šonedēļ aģentūrai LETA pastāstīja, ka patlaban lietā turpinās aktīva izmeklēšana. Izmeklēšanu veic pieci izmeklētāji un nepieciešamības gadījumā tiekot piesaistīti papildu speciālisti.

Policija izvērsusi plašu starptautisko sadarbību, kas ietver informācijas apmaiņu un tiesiskās palīdzības lūgumus. Informācijas apmaiņa notiek ar piecām ES dalībvalstīm un trīs NVS dalībvalstīm. Valstu nosaukumi netiek atklāti. NVS patlaban darbojas bijušās padomju republikas – Baltkrievija, Krievija, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna un Uzbekistāna.

Starptautiskajā sadarbībā tiek izmantoti starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas “Interpols” un Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras “Eiropols” kanāli.

Kopš slepkavības policija nopratinājusi vairāk nekā 150 lieciniekus un aptaujājusi vairāk nekā 200 personas. Tāpat lietā nozīmētas vairāk nekā 20 ekspertīzes.

Policija iepriekš lūdza atsaukties sabiedrību, vai tai ir zināma jebkāda informācija par noziegumu, tostarp, netālu no slepkavības atrasto furgonu un tajā esošo statīvu. Pildava paskaidroja, ka no iedzīvotājiem saņemts daudz un būtiskas informācijas, taču policija patlaban konkrētākas detaļas neizpaudīšot.

Policija joprojām par nozieguma galveno versiju izvirzījusi, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību. Tas nenozīmē, ka netiek izskatītas dažādas apakšversijas, tostarp, Bunkus personīgā dzīve.

Policija apliecināja jau iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka advokāts nogalināts ar Kalašņikova triecienšauteni.

Policijā arī apliecināja Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” teikto, ka policijai ir aptuvena vīzija par to, kā noziegums tika izdarīts un plānots, cik ilgstoši tas tika darīts, kādas valstis varētu būt iesaistītas un kādi organizētie grupējumi kādu darbu varētu būt darījuši.

Patlaban aizdomās turētā statuss nevienai personai nav piemērots.

Mārtiņš Bunkus tika nošauts pērn 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.