Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) lūgumam respektēt līdz šim noteiktās normas un konceptuālās vienošanās, lai nodrošinātu noteikto pedagogu atalgojuma pieaugumu no nākamā gada 1.septembra, pievienojas arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA), aģentūra LETA noskaidroja LIZDA.

Vēstulē LIVA norāda, ka sekojot līdzi likumprojekta “Par valsts budžetu 2020.gadam” un informatīvā ziņojuma “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam” virzībai, asociācija konstatējusi, ka līdz šim koalīcija un atbildīgās ministrijas nav vienojušās par ārējos normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos noteikto attiecībā uz pedagogu darba samaksas pieaugumu.

Tomēr asociācija konstatē, ka tiek atbalstīti dažādi pretrunīgi vērtēti pasākumi, piemēram, jaunais politisko partiju finansēšanas modelis ar piecu miljonu eiro ietekmi uz valsts budžetu. LIVA vēstuli nosūtījusi izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), Saeimas atbildīgām komisijām, finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un LIZDA.

LIVA vēstulē arī atgādina, ka paralēli pašvaldību un izglītības iestāžu strukturālajām pārmaiņām, pedagogu atalgojuma jautājums kopā ar direktoru un vietnieku slodžu pieejamību katrā skolā ir jārisina nekavējoties, lai neradītu nopietnus riskus gaidāmajām pozitīvajam pārmaiņām pedagogu sākotnējās sagatavošanas studiju programmās un nozares prestižam kopumā.

Kā ziņots, LIZDA nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Parlamenta deputātiem, kurā uzsver, ka plānotais valsts finansējums, kas paredzēts izglītībai un zinātnei 2020.gada budžetā, ir nepietiekošs, aģentūrai LETA norādīja LIZDA Sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters.

Vēstulē LIZDA akcentē, ka jau gadiem Latvijā netiek pildītas Izglītības likuma, Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normas, kas paredz finansējuma pieaugumu izglītībai un zinātnei, tādejādi netiek pildītas arī EK rekomendācijas par finansējuma palielināšanu izglītībā un pētniecībā, skaidroja Meisters.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga skaidroja, ka izstrādājot budžetu, prioritāri jāņem vērā Latvijā spēkā esošie normatīvie akti. “Nedrīkst pieļaut tiesisko nihilismu. Būtiski, ka arī EK vairākus gadus pēc kārtas rekomendē ieguldīt finansējumu valsts attīstībā, piešķirot vairāk finansējumu zinātnei. Jācer, ka EK rūp tās statuss, loma un prestižs, un ka stingrāk sekos savu vairākkārtējo rekomendāciju izpildei Latvijā,” uzsvēra Vanaga.

LIZDA uzskata, ka EK būtu nepieciešams iniciēt diskusijas ar Latvijas valdību ikgadējā un vidēja termiņa budžeta saskaņošanas procesā.

Meisters piebilda, ka atbalstu LIZDA vēstulē izteiktajām prasībām paudusi Eiropas arodbiedrību Izglītības komiteja.

Ziņas avots: LETA