Neskatoties uz citu lauksaimniecības nozaru un organizāciju pārstāvju publiskajiem apgalvojumiem, ka smagāk skartajā piena lopkopībā situācija sākusi uzlaboties, pēc reālās situācijas saimniecībās, varam apliecināt, ka situācija piena lopkopības saimniecībās neliecina, ka situācija uzlabojas, atzīst lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Piena iepirkuma cenas kritums bija straujš, ko apliecina situācija mūsu biedru saimniecībās. Ja marta mēnesī vidēji svaigpiena iepirkuma cena bija 0,307 eiro par litru, tad jau no marta vidus tā sāka samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji maijā nokrita līdz 0,252 eiro par litru, kas veido piena iepirkuma cenas kritumu ap 18%. Melnus saka: “Protams, ka situācija pa saimniecībām atšķiras, tomēr nevaram apgalvot, ka nozarē viss ir kārtībā un būtu novērojama cenu augšupeja, ja vienā saimniecībā cena par 1 vai 2 centiem par piena litru ir pakāpusies, salīdzinājumā ar maija mēnesi, tā tik un tā ir zem pašizmaksas.”

Pāragri izplatīt skaļus apgalvojumus

Melnis: “Ir pāragri izplatīt tik skaļus apgalvojumus, ka situācija piena lopkopībā ir sākusi uzlaboties, jo vēl nekas neliecina, ka situācija Eiropā un pasaulē covid- 19 rezultātā būtu stabilizējusies. Gluži pretēji, daļa piena lopkopības saimniecības nespēj tikt galā ar šo straujo iepirkuma cenu kritumu, ja arī daļai iepirkuma cena nekrīt vai nemainās, tad tā lielākoties joprojām ir “krīzes” cena, kas nenozīmē ka situācija uzlabojas. Vel ir grūti prognozēt, kad piena nozare varēs pilnībā atgūties un piena cena sasniegs vismaz 2019.gada piena iepirkuma cenu līmeni.”

Tāpat jāmin 14.06.2020. raidījumā LTV “Defacto” minētie fakti, ka cenas kritums aprīlī pret pagājušo gadu ir aptuveni seši procenti (no 30,25 centiem par kg uz 28,5), maijs varētu būt vēl nedaudz sliktāks, ar kritumu aptuveni 15 procenti (no 29,35 centiem par kg uz 25,2). Savukārt jūnijā jau pamanāma neliela situācijas uzlabošanās.

Līdz ar to visticamāk noteikumos paredzētā vispārējā krituma mīnus 20% apmērā nebūs, līdz ar ko ir pamatotas bažas, ka pie līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem krīzes seku pārvarēšanai piena lopkopības saimniecībām nebūs iespēju tikt, tomēr cerības rada fakts, ka Zemkopības ministrijā sola domāt, kā mainīt noteikumus, lai krīzē vairāk cietušie zemnieki tomēr varētu saņemt atbalstu.

Foto: Unplash.com