Autors: BNN
Nav nedz mērķa, nedz izvērtējuma, tā par Satiksmes ministrijas piedāvātajiem grozījumiem ostu pārvaldības modelī izsakās Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.
Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldes vadītājs Ansis Zeltiņš norāda, ka nepieciešams, lai jebkuras pārmaiņas, tai skaitā izmaiņas likumos nevis vājinātu, bet celtu kopējo Latvijas ostu un nozares konkurētspēju. Ventspils pārstāvis Jānis Vītoliņš pauž uzskatu, ka likumprojekts ir sasteigts.
Liepājas domes priekšsēdētājs stāsta, ka Satiksmes ministrija nav veikusi sarunas ne ar pašvaldību, ne ar liepājniekiem. “Nav notikusi sabiedriskā likumprojekta apspriešana, kā tas bija, piemēram, ar Administratīvi teritoriālo reformu.”
Arī Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis jau iepriekš sacīja, ka apspriešanās ar ostas lietotājiem un tās pārstāvošajām organizācijām līdz šim nav notikusi.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) nāca klajā ar mērķi mainīt Latvijas ostu pārvaldības modeli tā, lai tas būtu atbilstošs starptautiskai praksei un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām.
Pārmaiņas grasās būt visai iespaidīgas, tādēļ ziņu portāls nolēma noskaidrot, ko par paredzētajām izmaiņām ostu pārvaldībā domā visas trīs Latvijas lielās ostu pilsētas.
Kā viens no galvenajiem atskaites punktiem, par ko raisās diskusijas ir tas, ka likuma Par ostām izmaiņas ietver arī to, ka ostu pārvaldēm tiek dotas tiesības nodarboties ar komercdarbības veikšanu. Tas rada bažas, ka privātie uzņēmēji tiks negatīvi ietekmēti.
Proti, trīs lielāko ostu pārveidošana par kapitālsabiedrībām nozīmētu, ka tās nevis nodarbosies ar infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldīšanu, bet gan uzņēmējdarbību, kas savukārt izstumtu no tirgus privātos uzņēmējus, skaidro BATL.
“Pastāv reāli riski, ka ar laiku topošajam komersantam var parādīties vēlme paaugstināt ostas nodevu, nomas maksu komersantiem, kas iznomā gan zemi, gan ēkas brīvostas teritorijā.”
Ar pilnu raksta materiālu var iepazīties šeit.
Foto: Unplash.com